Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšana atstātu negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un ekonomiku kopumā, atzīst biznesa portāla "Nozare.lv" mazumtirgotāji.
"Jebkurš nodokļu palielinājums ietekmē ne tikai tirgotājus, bet arī piegādātājus, ražotājus, izplatītājus un pircējus. Ļoti ceram, ka jaunā valdība PVN likmi nepaaugstinās, jo tas vēl vairāk negatīvi ietekmētu jau tā zemo iedzīvotāju pirktspēju," sacīja SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa, norādot, ka "Rimi" atbalsta nodokļu sloga samazināšanu un samazinātās PVN likmes piemērošanu pirmās nepieciešamības produktiem, tādiem kā maize, piens un citiem.
Arī "Maxima Latvija" zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Orlova norāda, ka, raugoties no tirgotāju pozīcijām, pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana, visdrīzāk, negatīvi iespaidotu ne tikai iedzīvotāju pirktspēju, bet arī uzņēmējdarbību. "No vienas puses, ja valdība izskata šādu iespēju, tad, visticamāk, nav atlicis daudz manevra iespēju, ar kurām varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus, taču, no otras puses, PVN ir viens no jūtīgākajiem instrumentiem, un tā paaugstināšana veicinātu inflāciju, kas sāpīgi ietekmētu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, īpaši sabiedrības trūcīgāko daļu," atzina Orlova.
"Jāsaprot, ka šis nodoklis vissāpīgāk skars tieši mazāk turīgo sabiedrības slāni, kas taupa katru santīmu un PVN likmes kāpuma dēļ būs spiesti atteikties no daudzām pirmās nepieciešamības precēm," sacīja zīmola "Elvi" sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne-Drande.
21% PVN likmes ieviešana jau pierādīja, ka PVN celšana neizbēgami nes līdzi patēriņa kritumu, savukārt patēriņa kritums atstāj būtisku iespaidu uz visu ekonomiku kopumā. Ekonomiskās krīzes apstākļos ir svarīgi tieši pretēji - veicināt patēriņa pieaugumu, norāda "Elvi" pārstāve.
"Ja gadījumā lēmums par PVN palielināšanu tomēr tiktu pieņemts, būtu svarīgi izstrādāt arī pārdomātu likmes maiņas shēmu - to nedrīkst darīt sasteigti - iepriekšējo reizi likums par PVN likmes maiņu tika izsludināts 2008.gada 23.decembrī, bet jaunā PVN likme stājās spējā jau no 2009.gada 1.janvāra un uzņēmējiem bija jānodrošina jaunās PVN likmes piemērošana jau pirmajā jaunā gada dienā - tas prasīja būtiskas investīcijas, jo bija jāsagatavo gan izmaiņas sistēmā, gan jāalgo darbinieki, kas Jaungada naktī veic cenu nomaiņu - ja likums tiktu izsludināts savlaicīgāk, visiem būtu laiks sagatavoties jaunā likuma piemērošanai," atzina Grigāne-Drande.
Viņa arī atgādina, ka pēc iepriekšējās PVN likmes maiņas valdība atzina, ka PVN likmes maiņa nav nesusi cerēto efektu - sākumā pat pretēji - ienākumi no PVN pēc likmes maiņas pat kļuva zemāki nekā iepriekš.
Arī SIA "Palink" operatīvās darbības direktore Dace Zundure apliecina, ka pēdējo gadu pieredze ir apliecinājusi, ka jebkurš PVN likmes palielinājums nozīmē cenu pieaugumu un patēriņa kritumu. "PVN palielināšana līdz 22% vai 23% būs papildu slogs patērētājiem, jo samazinās jau tā zemo iedzīvotāju pirktspēju. Līdz ar to gaidāms jauns tirdzniecības apjomu un apgrozījuma kritums, kas var negatīvi ietekmēt ekonomisko situāciju valstī kopumā," atzīmēja Zundure.
Viņa arī uzsver, ka valstij ir būtiski izskaidrot sabiedrībai PVN palielināšanas nepieciešamību un tās radītās sekas, nevis vienkārši pacelt nodokli, tādējādi radot iedzīvotājos neizpratni un sašutumu par pēkšņo cenu palielināšanos.
Kā ziņots, "Vienotības" finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks biznesa portālam "Nozare.lv" atzina, ka tiek domāts par PVN likmes paaugstināšanu no 21% līdz 22%, taču tikai tādā gadījumā, ja citas iecerētās nodokļu izmaiņas nedos iecerēto efektu. Primāri tiekot spriests par nekustamā īpašuma nodokļa dubultošanu.
Šie priekšlikumi patlaban tiekot vērtēti un rēķināta to ietekme uz nākamā gada budžetu, lai jaunajai valdībai jau piedāvātu konkrētas izšķiršanās iesējas.
PVN likme patlaban ir 21%, bet pašvaldības savos budžetos saņem 80% no IIN ieņēmumiem.