Kazāks: Jāatsakās no priekšstata par Latviju kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem
Jāatsakās no priekšstata par Latviju kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, un valsts ekonomika jāintegrē Rietumos, piektdien diskusijā "Covid-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski" atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Uzrunā centrālās bankas vadītājs uzsvēra, ka Latvijas atpalicības iemesls nav Covid-19 pandēmija, bet gan strukturālās problēmas.
Viņš Latvijas ekonomikas "hronisko slimību" rosināja meklēt valsts izaugsmes modelī, kas veidojās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un vienkāršoti būtu raksturojams ar salīdzinājumu par Latviju kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem.
"Mēs esam ilgstoši sevi pozicionējuši kā kravu, cilvēku un naudas tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Šis modelis ģeopolitisku tendenču, regulējošo prasību un vienkārši ekonomisku faktoru pārmaiņu dēļ jau labu laiku ir sevi pilnībā izsmēlis," uzsvēra Kazāks.
Runājot par jaunu Latvijas izaugsmes modeli, Latvijas Bankas prezidents atzina, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) vidējo dzīves līmeni var sasniegt vai pārsniegt, ja valsts balstīsies uz Rietumu vērtībām, būs ekonomiski pilnībā integrējusies Rietumos, kā arī pilnībā izmantos visas šīs integrācijas sniegtās iespējas.
"Materiālās labklājības mērķi ir jālīdzsvaro ar vides ilgtspējas mērķiem. Labā ziņa ir tā, ka šīs lietas ir savienojamas. ES ir ambicioza vīzija, proti, līdz 2050.gadam izveidot Eiropu par klimatneitrālu kontinentu. Redzējums par to, kas ir zaļš, gan ir krietni plašāks nekā Latvijā ierasts. Eiropas zaļais kurss ietver gan ekoloģiju un dabu, gan sociālo taisnīgumu un līdztiesību, gan ekonomiku. Tieši šāda visaptveroša pieeja un līdzsvars starp šiem trim blokiem jāņem par pamatu jaunajam Latvijas izaugsmes modelim, mērķtiecīgi likvidējot strukturālos šķēršļus ilgtspējīgai izaugsmei. Pretējā gadījumā pēc laika attapsimies, ka Igaunijai un Lietuvai ienākumu ziņā būsim iepakaļ jau veselu paaudzi," atzina Kazāks.
Lai arī Covid-19 krīze vēl nav beigusies, centrālās bankas prezidents aicina jau tagad spriest par pēckrīzes izaicinājumiem un atbilstoši rīkoties.
Pēc viņa teiktā, ES Atveseļošanas un noturības mehānisms un, plašāk raugoties, arī ES ilgtermiņa budžets 2021.-2027.gadam Latvijai paredz ļoti būtisku finansiālu atbalstu grantu veidā - kopumā apmēram desmit miljardus eiro.
"Manuprāt, Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas izlietošanai iezīmētais sadalījums galvenajām jomām - klimata pārmaiņām un ilgtspējai 37%, digitālai transformācijai 20% un pārējām četrām prioritātēm 43% - kopumā ir atbalstāms. Tomēr, lai šo naudu iespējami efektīvi izmantotu, konkrētu projektu izvērtēšanā jāpieturas pie vairākiem pamatprincipiem - nauda jāiegulda attīstībā, nevis apēšanā, jāiegulda jaunu tehnoloģiju radīšanā, jāliek lielāks uzsvars uz finanšu instrumentiem," stāstīja Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka tik apjomīgu atbalstu no ES, kā tuvākajos septiņos gados paredzētais, Latvija saņems pēdējo reizi, tāpēc šo naudu nedrīkst izlietot cikliskai ekonomikas stimulēšanai. "Tā ir jāizmanto, lai panāktu strukturālas izmaiņas Latvijas ekonomikā un ieliktu stipru pamatu attīstībai nākotnē daudzu gadu garumā. Mums ir jānosprauž ambiciozi mērķi un jāfokusējas uz šādu ambiciozu mērķu sasniegšanu nevis, kā pierasts teikt, naudas apgūšanu," uzsvēra Kazāks.