2009.gada budžeta deficīta apjoms, kaut arī 10,2%, nevis 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), starptautisko aizdevēju prasībām atbilst, aģentūru LETA informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā preses pārstāvis Jānis Krastiņš.
Kā skaidro Krastiņš, ja atrēķina no kopējā budžeta deficīta 10,2% apjomā izdevumus finanšu sektora pasākumiem, tad 2009.gada budžeta deficīts joprojām atrodas zem 10% robežas, kā pieļaujams starptautisko aizdevēju sniegtās finansiālās palīdzības kontekstā.
Atjauninātais 2009.gada budžeta deficīta apjoms 10,2% no IKP, kas norādīts 2010.gada oktobra paziņojumā, palielināts par 1,2%, salīdzinot ar 9% iepriekšējā paziņojumā. Tas lielākoties ir saistīts ar metodes maiņu sakarā ar kapitāla ieguldīšanu AS "Parex" bankā 0,9% no IKP apjomā. "Parex" bankas restrukturizācijas plānu EK apstiprinājusi 2010.gada 15.septembrī.
Tādējādi, starptautisko aizdevēju uztverē, Latvija nav pārkāpusi noteiktās prasības, un ne šogad, ne nākamgad pret Latviju šajā saistībā netiks veiktas sankcijas, kas citādi draud budžeta deficīta noteikto normu neievērošanai, pauž Krastiņš.
Krastiņš norāda, ka starptautiskie aizdevēji un Eiropas iestādes vienmēr ir apzinājušies, ka ar finanšu sektoru saistīti izdevumi ir ļoti iespējami. EK 2009.gada rudens un 2010.gada pavasara ekonomikas prognozēs saistībā ar valsts parādu apsvēra arī "turpmāku finanšu sektora izmaksu vai iejaukšanās" iespējamo ietekmi.
Tajā pašā laikā vienmēr ir bijis skaidrs, ka šādas izmaksas, kas saistītas ar neseno finanšu krīzi, ir vienreizīgas, piebilst Krastiņš. Tādējādi ES pārraudzība, arī saistībā ar maksājumu bilances programmu, koncentrējās uz budžeta strukturālā līdzsvara uzlabošanu ar mērķi ilgtspējīgā veidā samazināt deficītu zem 3% no IKP 2012.gadā.
Tas viss esot pamatā dažādajiem konsolidācijas pasākumiem un deficīta robežām fiskālās korekcijas paketē, un tas ir saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumiem, bilda Krastiņš.
"Raugoties nākotnē, šis vienreizējais statistiskais atjauninājums neietekmē ne fiskālās prognozes, ne arī jau veiktās strukturālās korekcijas, tādējādi 2011.gadā nepieciešamās konsolidācijas apjoms nemainās. EK pievērsīs uzmanību tam, vai fiskālo pasākumu apjoms strukturālā ziņā atbilst konsolidācijai, kas nepieciešama, lai ievērotu pārliecīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumus," norādīja Krastiņš.
Kā ziņots iepriekš, Latvija pērn nebija spējusi izpildīt starptautiskajiem aizdevējiem solīto - nodrošināt 2009.gada valsts budžeta deficītu līdz 10% no IKP, jo tas bijis 10,2%, liecināja Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombroskis (JL) sacījis, ka budžeta deficīts ir atbildis starptautiskā aizdevuma programmas nosacījumiem, proti, 10% budžeta deficītā no IKP pēc vienošanās ar aizdevējiem neesot jāieskaita tā izdevuma sadaļa, kas ir virzīta komercbanku stabilizācijai.
"Ja atrēķinātu šos bankas stabilizācijai paredzētos līdzekļus, tad budžeta deficīts būtu mazāks par 10%, līdzīgi kā tika rēķināts šā gada aprīlī," sacīja Dombrovskis.
Arī Finanšu ministrija (FM) uzsvērusi, ka Latvija starptautiskā aizņēmuma programmā bija apņēmusies 2009.gadā ievērot valsts kopbudžeta deficītu 10% no IKP robežās pēc "ESK 95" metodikas, bet atskaitot izdevumus, kas saistīti ar iepriekšminēto valsts sniegto atbalstu finanšu sektoram. Tādēļ faktiski kopbudžeta deficīts 10,2% apmērā no IKP, atskaitot atbalstu finanšu sektoram, nepārsniedz programmas mērķus.