Šodien atklātībā nonākusī starptautiskā konsultanta "Nomura" sagatavotā "Parex bankas" un "Citadeles" pārdošanas stratēģija varētu būt nopludināta ar mērķi ietekmēt procesa virzību sev vēlamajā virzienā, biznesa portālam "Nozare.lv" pieļāva investīciju baņķieri Ģirts Rungainis un Rihards Svelpe.
Investīciju baņķieri norādīja, ka šādos nozīmīgos darījumos nereti notiek dažādas manipulācijas, kad kāda no pusēm, nopludinot vēl slepenu un konfidenciālu informāciju, cenšas ietekmēt sabiedrisko domu un savus partnerus. Taču pārdevēji parasti nevēlas atklāt savas kārtis, tāpēc iespējama arī atbildīgo cilvēku nolaidība.
Rungainis pieļāva, ka šajā gadījumā, vēl pirms dokuments izskatīts valdībā un par to lēmuši bankas akcionāri, var runāt par atbildīgo institūciju nolaidību, jo lielākoties biznesa pārdošanas vai pirkšanas darījumos puses nevēlas atklāt savus mērķus un stratēģijas, tāpēc informācija ir konfidenciāla.
Tanī pat laikā viņš norāda, ka abu bankas daļu lielākais akcionārs ir valsts, tāpēc arī sabiedrībai jādod iespējas iepazīties ar pārdošanas procesu, taču tam jānotiek saprāta robežās un institūciju noteiktajā rāmī, jo plašas un milzīgas diskusijas sabiedrības vidū var radīt arī pretēju efektu - samazināt pārdodamo aktīvu vērtību.
"Aktīvu pārdošana ir šauras specializācijas lieta, un ar to vajadzētu nodarboties profesionāļiem. Banka jāpārdod pēc iespējas ātrāk, tādēļ milzīgas diskusijas sabiedrībā nebūtu prātīga stratēģija," uzskata Rungainis, bet uzsver, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kas notiek ar valsts mantu.
Viņa skatījumā, jo ilgāk ievelkas pārdošanas process, jo vairāk "Citadele" zaudē savu vērtību. "Atsevišķi kā valsts bankai tai nav nekādas nākotnes. Interese pēc tās pamatbiznesa varētu būt tikai vietējā tirgū jau strādājošām bankām. Neviens jauns investors šeit nenāks, jo šī ir nabadzīga valsts ar pagaidām negatīvu attīstības perspektīvu," kritisks bija Rungainis, pieļaujot, ka par atsevišķām bankas daļām, piemēram, Šveices banku, interese varētu būt arī investoriem no Krievijas.
Investīciju kompānijas "PriBalt Capital" vadības partneris Rihards Svelpe, komentējot dokumenta nonākšanu atklātībā, uzsvēra, ka šāda veida informācija būtu ļoti rūpīgi jāsargā. Viņš neizslēdza, ka dokumentu publiskošanas iniciatīva nākusi no pircēju puses, jo šādos nozīmīgos darījumos tiek izmantotas dažādas manipulācijas, lai panāktu sev vēlamo rezultātu.
Viņš uzsvēra, ka pārdošanas gaitu un arī rezultātu tik svarīgu dokumentu nonākšana atklātībā nenoliedzami var ietekmēt, taču viņš vēl nevēlējās komentēt, kādā virzienā, jo nav skaidri šīs darbības mērķi.
Pēc viņa teiktā, atbildīgo institūciju un arī pieaicināto konsultantu uzdevums ir grūts, jo, no vienas puses, ir jānodrošina nepieciešamā konfidencialitāte, bet, no otras puses, esot jānodrošina caurspīdīgums bankas pārdošanas procesā, jo tam tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.
Svelpe gan uzskata, ka ar "Parex bankas" un "Citadeles" bankas pārdošanu nevajadzētu steigties, jo tikai tagad tirgū ir parādījušās pirmās dzīvības pazīmes. Turklāt arī tad, ja bankas aktīvu vērtība samazinās, tirgus situācijas uzlabošanās var ļaut par to pārdošanu saņemt lielāku cenu nekā patlaban.
"Nevarētu teikt, ka esam daudz pazaudējuši, jo banku nepārdevām vakar, jo vakar tirgus bija miris, un šādā tirgus situācijā pārdot aktīvu nebūtu prātīgi," teica Svelpe.
Viņaprāt, labākais un ideālais bankas pārdošanas laiks būtu tad, kad banka jau strādātu ar pozitīvu rezultātu, turklāt arī tirgus tad jau būtu "pakustējies uz priekšu".
Gan "Parex bankā", gan "Citadelē" biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka to rīcībā šādas stratēģijas nav bijusi un ar tās iespējamo saturu bankas bijušas spiestas uzzināt no masu medijiem.
Jau ziņots, ka starp reālākajām bankas "Citadele" pircējām ir divas Ziemeļvalstu bankas, kuras jau pašlaik darbojas Latvijas tirgū, - "DnB Nord" un "Nordea", liecina starptautiskā konsultanta "Nomura" sagatavotā "Parex bankas" un "Citadeles" pārdošanas stratēģija, kas nonākusi portāla "pietiek.com" rīcībā.
No šī dokumenta izriet, ka abiem minētajiem stratēģiskajiem investoriem (Ziemeļvalstu bankām) tiks piedāvāts iegādāties "Citadeles" bankas biznesu Latvijā un Baltijā, savukārt pārējie "Citadeles" aktīvi varētu tikt pārdoti atsevišķi. Cena, kādu valsts no pārdošanas iegūtu, "Nomuras" stratēģijā nav minēta, taču skaidri definēts, ka mērķis ir iegūt tādu cenu, lai maksimāli segtu visus ar "Parex bankas" glābšanu saistītos valsts tēriņus. "Citadeles" nākotnes potenciāls novērtēts pozitīvi, plānots, ka jau nākamgad banka spēs strādāt ar peļņu.
Kopumā gan "Parex bankas", gan "Citadeles" pārdošanai "Nomura" sagatavojusi četrus scenārijus. Attiecībā uz "Citadeli" tie paredz ātrāku vai lēnāku bankas pārdošanu, investoriem piedāvājot banku kopumā vai atsevišķas tās daļas, proti, atsevišķi pārdodot "Citadelei" piederošos aktīvus Krievijā un NVS valstīs, kā arī "Citadelei" piederošo privāto ieguldījumu sabiedrību. Kā atsevišķi pārdodami "Citadeles" aktīvi tiek piedāvātas arī bankas filiāles Lietuvā, Vācijā un Skandināvijā.
Tā sauktās vecās "Parex bankas" pārdošanai piedāvāta tās rīcībā esošo aktīvu - kredītportfeļa - ātrāka vai lēnāka pārdošana, pa daļām vai kopumā. Kā izriet no "Nomuras" stratēģijas, interese par vecās "Parex bankas" kredītportfeli ir dažādiem fondiem un bankām, to vidū "Morgan Stanley Consortium", "Deutsche Bank", "CRG Capital", "Varde Partners".
Ātrākais "Citadeles" pārdošanas scenārija variants paredz, ka banka īpašniekus varētu mainīt jau nākamgad, vēlākais, tas varētu notikt tikai 2014.gadā. Savukārt attiecībā uz "Parex banku" noteikts, ka bankas aktīvu pārdošana varētu tikt īstenota 6-24 mēnešu laikā. Saistībā ar "Parex banku" paredzēta bankas tā sauktā sliktā kredītportfeļa pārdošana.
Atbilde uz to, vai valstij bez zaudējumiem izdosies pārdot 2008.gada novembrī glābto "Parex banku" un "Citadeli", "Nomura" sagatavotajā pārdošanas stratēģijā nav dota. Taču kopumā no tās izriet, ka ir vērā ņemamu investoru interese gan par "Parex banku", gan "Citadeles" iegādi un ka cena, par kādu valsts abas bankas un ar tām saistītos aktīvus varētu pārdot, var pietuvoties tam naudas apjomam, kādu valsts ieguldīja bankas glābšanā (tieši un netieši - vairāk nekā miljards latu).
No "Nomuras" stratēģijas ir arī redzams, ka "Citadeles" iespējas darboties tirgū tiek vērtētas pozitīvi. Bankas finanšu plūsmas analīze liecina, ka "Citadele" jau 2011.gadā varētu strādāt ar 4,29 miljonu latu peļņu, kas turpinātu pieaugt nākamajos gados. Proti, plānots, ka 2012.gadā "Citadeles" peļņa veidotu jau 10,17 miljonus latu, 2013.gadā - 33,5 miljonus latu, bet 2014.gadā - vairāk nekā 40 miljonus latu.
Attiecībā uz veco "Parex banku" viens no galvenajiem tās rīcībā esošo tā saukto slikto aktīvu (kredītu) pārdošanas nosacījumiem ir tas, lai banka spētu nopelnīt tik daudz naudas, lai nākamā gada maijā pati bez valsts palīdzības varētu atdot pēdējo sindicētā kredīta daļu - aptuveni 150 miljonus latu.
Izšķirošais lēmums, kuru no "Parex bankas" un "Citadeles" pārdošanas scenārijiem izvēlēties, jāpieņem valdībai. Stratēģiju "Nomura" sagatavoja jau septembra sākumā, vēl pirms Saeimas vēlēšanām, taču Valda Dombrovska ("Vienotība") valdība līdz konkrētam lēmumam pirms vēlēšanām nenonāca. Vairākām ministrijām - Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas -, kā arī bankas uzraugošajai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tika uzdots sagatavot viedokli par "Nomuras" sagatavoto dokumentu, iesniegt labojumus un priekšlikumus.
Tagad šie priekšlikumi saņemti. Lielākoties visi labojumi esot tehniski, nemainot "Nomuras" piedāvātās stratēģijas būtību.
Portāla rīcībā esošais valdības lēmuma projekts liecina, ka atbalstu varētu gūt trešais "Citadeles" pārdošanas scenārijs, kas paredz tuvākā laikā uzsākt "Citadeles" piederošo aktīvu Krievijā un NVS pārdošanu, kā arī privāto ieguldījumu sabiedrības "Citadele Asset Management" pārdošanu. Pēc tam tiktu uzsākta pašas "Citadele" bankas pārdošana. Savukārt attiecībā uz "Parex banku" valdībai ieteikts izšķirties par "Nomuras" piedāvāto ceturto scenāriju jeb tā saukto kombinēto risinājumu, kas nekavējoties paredz pārdot sliktākos (nepiemērotākos) aktīvus, bet saglabāt tos aktīvus (kredītus), kuru vērtība nākotnē, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, varētu pieaugt.
Pagaidām nav skaidrs, kad un kura - vecā vai jaunā - valdība lems par pārdošanas stratēģiju.
