Par daudz runājam klišejās un par saviem saucam trumpjus, kas ir trumpji lielākajam vairākumam valstu, šādu viedokli šodien "Lattelecom" 5.starptautiskajā konferencē pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.
Kā piemēru viņš minēja ģeogrāfisko stāvokli. Ozols norādīja, ka ikviena valsts ir savā ģeogrāfiskajā vietā, tāpēc šis faktors jāskata nozaru griezumā. Ja runā par loģistikas nozari, tad, viņaprāt, Latvijai ir priekšrocības, bet citās nozarēs to nav.
Savā prezentācijā viņš norādīja, ka tie faktori, kas nosaka gan ārvalstu investoru ienākšanu, gan pašmāju uzņēmumu attīstību, ir vienādi visās valstīs - darbaspēks, ģeogrāfiskā atrašanās vieta, informācijas tehnoloģijas, infrastruktūra. Viņaprāt, labvēlīgu biznesa vidi nevar reducēt uz zemākiem nodokļiem un labvēlīgāku attieksmi pret uzņēmējiem, bet gan izveidot sistēmu, kas būtu inovatīva valsts attieksmē pret uzņēmumiem.
Pēc LIAA vadītāja stāstītā, ideja izveidot investoru piesaistes platformu "Polaris" radusies, cieši sadarbojoties uzņēmēju organizācijām un valdībai. Bijis svarīgi panākt, lai pie galda sēž visi tie, kas izšķir lielu uzņēmumu attīstību - "Latvenergo", "Lattelecom", universitātes, pašvaldības.
Viņš apgalvoja, ka Latvijas pieeja ir unikāla, salīdzinot ar Igauniju, Lietuvu, Poliju, Čehiju, šis modelis esot inovācija.
Kā atzina Ozols, Latvijai daudzi lielie projekti gājuši secen, līdz ar to ir liels pamats izjūtai, ka ne tikai politiķi, bet arī ierēdņi nedara to, kas jādara. Arī eksports iegājis tādā gultnē, ka cenšamies pārdot esošo produktu, bet neuzlabojam un nedomājam jaunus. Tāpat līdz šim nav atvērtas durvis ārzemju uzņēmumiem, kas var ienākt ar jaunu kvalitāti, jauniem līgumiem, jauniem tirgiem.
Kā uzskata Ozols, izveidota reāli darbojošās sistēma, kurai nepieciešama pilnveidošana un finanšu ieguldījumi.
"Saint-Gobain" esot jau izbaudījis ieguvumus savā pieredzē. Proti, kāds jautājums, ko nebija iespējams atrisināt divu gadu garumā, atrisinājies divu nedēļu laikā. Savukārt "Cemex" gaida risinājumu.
Pēc Ozola vēstītā, sistēma paredz izvēlēties noteiktus sektorus, izmantot pieejamās zināšanas, īstenot projektu vadību, vēlāk arī izpildi un uzraudzīšanu. Sektori savukārt tiek izvēlēti, ņemot vērā arī Eiropas Savienības līdzekļu virzību, piemēram, zaļā enerģija, biotehnoloģijas.
"Tas, ko ārvalstu investori patiesi sagaida, ir zemais starts jeb kaujas gatavība, ka īsā laikā varēsim panākt atļauju saņemšanu. Svarīgi, kad projektu varēs palaist, iedarbināt," sacīja Ozols, pēc kura teiktā Latvija kā maza valstis nedrīkst nepiedāvāt ātrumu, elastību un ļoti labu koordināciju.
Viņš piebilda, ka, lai cik tiktu kritizēta valdība un politika, ir veikti uzlabojumi, ko varēs manīt tuvākā pusgada vai gada laikā.
Kā ziņots, šodien notiek "Lattelecom" 5.starptautiskā konference "Prasme izdzīvot un uzvarēt".