Būvniecības nozarē Latvijā nav daudz uzņēmumu, kuri ir vertikāli integrēti, aiz kuriem ir ražotnes, kuri spēj produktīvi strādāt ārvalstu tirgos un piedāvāt kaut ko vairāk par vietējā pasūtījuma izpildīšanu. Tomēr būvnieku iziešana ārvalstu tirgos nozīmē, ka būvniecība Latvijā ir uz pareizā ceļa, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "UPB" valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.
Viņš sacīja, ka, piemēram, ražotnes ir "UPB" koncernam, "BMGS", "Skonto" grupai, "Arčers", vēl dažiem uzņēmumiem, bet ļoti liela daļa uzņēmumu ir bez ražotnēm. "Tas nozīmē, ka šie uzņēmumi spiesti vai nu pārdot tikai "pliku" pakalpojumu, vai arī tiem ir jābūt atkarīgiem no kopējās būvniecības ideoloģijas Latvijā," sacīja Pīlēns.
Viņš skaidroja, ka "UPB" nav vienīgais lielais Latvijas būvniecības uzņēmums, kurš strādā eksporta tirgos vai mēģina tajos iekļūt. "Tas nozīmē, ka Latvijas būvniecība ir uz pareizā ceļa. Ja skatāmies uz Latvijas būvindustrijas kopējās konkurētspējas audzēšanu, tad, tikai izejot starptautiskos tirgos, var redzēt, vai iedomātā griba būt šajos tirgos atbilst reālajai varēšanai. No šāda viedokļa tas ir pareizais ceļš jebkuram lielam un vidējam būvuzņēmumam," uzsvēra Pīlēns.
Pīlēns sacīja, ka būvniecības uzņēmumu iziešana ārvalstu tirgos lielā mērā ir reakcija uz valsts politiku, kas nerada perspektīvas būvniecības attīstībai pašmāju tirgū. "Tā ir normāla izdzīvošanas stratēģija - ja nav sēņu pašmāju mežā, tad tās ir jāmeklē svešā mežā," uzskata uzņēmējs.
"Uzskatu, ka iziešana ārvalstu tirgos ir visu šo būvniecības uzņēmumu liela atbildība par Latvijas nākotni - nemest plinti krūmos, nepielāgoties tikai vietējai situācijai. Uzņēmumi uztur savu nākotnes potenciālu, paaugstina konkurētspēju," piebilda Pīlēns.
Viņš skaidroja, ka stratēģiski vidējā termiņā būvniekiem iziet ārējos tirgos ir ļoti svarīgi, jo būvniecība varētu kļūt par ļoti perspektīvu nozari. "Ja Latvijas valdības pārstāvji valstīs, kurās demokrātijas tradīcijas nav tādas kā Eiropā, paralēli pārtikas produktiem mēģinātu piedāvāt un pārdot arī kompleksus būvniecības pakalpojumus vairāku simtu miljonu latu apjomā, tas dotu lielu grūdienu nozares attīstībai. Ieiet NVS valstīs, Āzijas valstīs bez panākta vietējās valdības atbalsta ir ļoti riskanti, savukārt, ja panāktas vienošanās valdību līmenī, tad nekas vairs netraucēs strādāt. Sakoncentrējot Latvijas industriālās celtniecības piedāvājumu un lobējot to Austrumos, varētu veicināt Latvijas būvniecības attīstību," uzskata Pīlēns.
Jau ziņots, ka divu gadu laikā "UPB" būvniecības koncerna eksporta apjoms kopējā apgrozījumā ir pieaudzis no 20% līdz 80%.
2007.gadā 80% no koncerna kopējā apgrozījuma veidoja Latvijas iekšējais tirgus un tikai 20% bija eksports. 2009.gadā eksporta īpatsvars jau sasniedza 60%, un šogad "UPB" tirgu sadalījums jau ir pilnīgi pretējs tam, kāds bija pirms diviem gadiem.
Pateicoties eksportam, koncerna apgrozījuma kritums nebija tik straujš kā būvniecības nozarei Latvijā kopumā. Lieli pasūtījumi ārvalstīs ir arī 2011.gadam, jo koncerns šajā laikā ir kļuvis konkurētspējīgs gan Skandināvijas, gan Vācijas tirgos, turklāt patlaban tiek meklētas iespējas iekļūt arī eksotiskāku valstu tirgos, skaidroja Pīlēns.
"UPB" holdings 19 gadu darbības laikā ir kļuvis par vienu vadošiem industriāliem koncerniem Latvijā ar plašu starptautisku darbību.
AS "UPB" konsolidētais apgrozījums 2009.gadā bija 42,4 miljoni latu, bet 2008.gadā tas bija 74,4 miljoni latu.
2009.gadā "UPB" konsolidētā peļņa bija 1,24 miljoni latu, bet 2008.gadā holdings nopelnīja 2,75 miljonus latu.
"UPB" holdingā ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumi un ražotnes, kas apvienotas patstāvīgi strādājošās uzņēmumu grupās, no kurām lielākās ir "Aile grupa" (stiklotās konstrukcijas, logi, durvis, fasādes), "MB Betons grupa" (dzelzsbetons, transportbetons, inertie materiāli), "RK Metāls grupa" (konstruktīvais metāls, metāla dizains), "UPB Energy grupa" (koģenerācijas stacijas) un "UPB Nams grupa" (ģenerālbūvniecība).
Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Uldis Pīlēns, kuram pieder 41,28% akciju, Oskars Mors - 24,54%, Māris Mors - 18,6%.