Krievijas kokapstrādes uzņēmums Sveza, kura lielākais akcionārs ir Severstaļ 83% īpašnieks Aleksejs Mordašovs, piedāvā atpirkt Latvijas finiera akcijas, kopumā par tām samaksājot tik, cik uzņēmums varētu nopelnīt pāris gados, ja neveiktu investīcijas. Latvijas finiera vadība uzņēmumu pārdot negrasās.
Krievijas kokapstrādes uzņēmuma Sveza vadība piedāvā atpirkt Latvijas finiera balsstiesīgās akcijas par 10 000 latu gabalā, bet akcijas ar balsstiesību ierobežojumu par 1000 latiem gabalā. Īstenojot šo ieceri, Sveza iegūtu Latvijas finieri par aptuveni 40 miljoniem latu. Salīdzināšanai – no 2005. līdz 2008. gadam Latvijas finieris nopelnījis 18,85 miljonus latu, turklāt pēdējo piecu gadu laikā attīstībā investējis 70 miljonu latu. Vienīgi pērn krīze radījusi uzņēmumam 5,7 miljonus latu lielus zaudējumus.
Sveza finanšu dati gan netiek izpausti. Arī iespējamās investīcijas, ar kurām kārdina Krievijas kokapstrādes uzņēmums, ir nekonkrētas.
Uz jautājumu, cik plānots investēt Latvijas finierī, ja šis darījums notiktu, Sveza ģenerāldirektora Andreja Kašubskija atbilde bija lakoniska: "Tik, cik nepieciešams." To, vai šī summa būtu mērāma tūkstošos, miljonos vai miljardos ASV dolāru, viņš neļāva nojaust. Vienīgā informācija, ko Sveza vadība atklāja, ir tā, ka astoņu gadu laikā uzņēmums investējis 1,5 miljardus ASV dolāru savās ražotnēs.
Sveza ir ieinteresēts Latvijas finiera iegādē, jo Latvijas uzņēmumam ir laba reputācija. Vienlaikus A. Kašubskijs saredzot iespēju paaugstināt Latvijas finiera ražību, jo Sveza rentabilitāte esot augstāka nekā Latvijas finierī.
To, vai, pārpērkot Latvijas uzņēmumu, Sveza radītu jaunas darba vietas vai – gluži otrādi – modernizācijas procesā samazinātu strādājošo skaitu, Sveza vadība nevarēja atbildēt, jo tai neesot pieejama informācija par situāciju Latvijas finierī.
Sola nepārdoties
Savukārt Latvijas finiera vadība Sveza publisko piedāvājumu uzpirkt Latvijas uzņēmuma akcijas nosauca par agresivitātes un visatļautības demonstrējumu.
"Par akciju sabiedrības Latvijas finieris akciju iegādi interesējas regulāri, un tas nav nekas jauns. Vairākums, tostarp starptautiskie koncerni, ir respektējuši akciju sabiedrības Latvijas finieris akcionāru nostāju – nepaplašināt esošo akcionāru loku," sacīja Latvijas finiera Padomes biroja vadītāja Jolanta Medne.
Latvijas finiera akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības, un tas nozīmē, ka, pirms tās tiktu pārdotas kādam citam, tās ir jāpiedāvā citiem akcionāriem. J. Medne apliecināja, ka līdz šim tā arī ir noticis – akcijas, kuras pārdeva kāds no akcionāriem, ir nopirkuši esošie akcionāri, izmantojot savas pirmpirkuma tiesības.
"Novērtējot akciju sabiedrības Latvijas finieris veiksmīgo izaugsmi un stabilo darbu, uzskatām, ka akcionāri prot un pratīs novērtēt savu līdzdalību akciju sabiedrībā arī ilgtermiņā un nepārdos savas akcijas, vēl jo vairāk – šādas nekorektas un apšaubāmas rīcības uzņēmumam," uzsvēra J. Medne.
Latvijas finieris pieder 434 fiziskām personām un vienai juridiskai personai. Lai gan Sveza biznesa attīstības direktors Vjačeslavs Zavgorodnijs norādīja, ka liels akcionāru skaits lielākoties ir uzņēmuma attīstības šķērslis, Latvijas finieris ir pierādījis pretējo. Uzņēmums ir veiksmīgi attīstījies, un šobrīd Latvijas finieris kļuvis par koncernu, kurā ir sešas saplākšņa ražošanas un apstrādes rūpnīcas, iekārtu rūpnīca un 19 meitasuzņēmumu, no tiem astoņi uzņēmumi atrodas Latvijā, bet 11 – ārpus Latvijas. Latvijas finiera produkcija tiek pārdota vairāk nekā 40 valstīs.
Severstaļ intereses Latvijā
Sveza lielākais akcionārs ir Severstaļ ģenerāldirektors un 82,4 procentu īpašnieks Aleksejs Mordašovs. Bez viņa Sveza direktoru padomē ietilpst arī Sveza ģenerāldirektors A. Kašubskijs, kā arī Severstaļ un Severgrupp vadības pārstāvji.
Latvijā darbojas Severstaļlat – viens no Severstaļ grupas uzņēmumiem. 2009. gadu tas beidza ar 68 miljonu latu apgrozījumu, bet zaudējumi sasniedza 23 miljonus latu. Nekonsolidētais apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā sasniedzis 49,367 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. Nekonsolidētais EBITDA jeb peļņa pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un nolietojuma atskaitījumiem sasniedzis 1,526 miljonus latu.