Pēc desmit Īrijā nostrādātiem gadiem Latvijas valstspiederīgajam Īrijas Sociālās aizsardzības departaments piedāvājis bezdarbnieka pabalstu trīs eiro (2,1 lata) nedēļā apmērā, vēsta laikraksts "Limerick Post".
Vīrietis piedāvāto pabalsta summu uzskata par pazemojumu, un viņam bijis kauns pat iet uz vietējo pastu pieprasīt izmaksāt tik niecīgu summu.
Latvijas valstspiederīgais Īrijā dzīvo jau desmit gadus, strādājot legāli un maksājot visus nodokļus, tāpēc piedāvāto pabalstu uzskata par netaisnīgi mazu.
"Mana sieva strādā par apkopēju un saņem 380 eiro (267 latus) nedēļā, mēs vēl joprojām uzturam savus dēlus, kas mācās koledžā un nesaņem stipendiju," laikrakstam stāstīja vīrietis, norādot, ka ģimenei ar četriem pieaugušiem cilvēkiem nākas izdzīvot ar 870 eiro (611 latiem) mēnesī.
Iepriekš viņš Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta lūdzis pabalstu mājokļa īres un komunālo maksājumu, kas sniedzas 650 eiro (456 latu) mēnesī apmērā, segšanai, taču saņēmis noraidījumu.
Vīrietis darbu zaudēja 2009.gada jūnijā, bet pirms tam astoņus gadus strādāja par kravas automašīnas šoferi.
Līdz šā gada maijam viņš saņēmis bezdarbnieka pabalstu 196 eiro (137 lati) nedēļā apmērā, bet pēc tam Īrijas Sociālās aizsardzības departaments viņam pienākošos pabalstu aprēķinājis trīs eiro nedēļā apmērā.
"Tas ir aizskaroši, jo es Īrijā nekad neesmu strādājis nelegāli, kā arī neesmu pastrādājis nekādus noziegumus. Man ir tikai divi soda punkti par satiksmes noteikumu pārkāpumiem," laikrakstam stāstīja vīrietis.
Viņa divi dēli, kas ir 19 un 22 gadus veci, attiecīgi 2008. un 2009.gadā, sākot mācības augstskolā, nevarēja saņemt Limerikas apgabala padomes izglītības stipendiju, jo tobrīd vecāku ienākumi saskaņā ar stipendiju piešķiršanas nosacījumiem bija pārāk augsti.
"Pašlaik izskatās, ka manai ģimenei klātos labāk, ja es atrastos cietumā, tad viņi varētu izdzīvot," laikrakstam sacīja vīrietis.
Mazo ģimenes ienākumu dēļ Latvijas valstspiederīgajam nav arī līdzekļu, lai salabotu savu automašīnu un tādā veidā atvieglotu sev došanos uz darba intervijām.
"Mani tas ļoti satrauc, jo es šajā valstī ierados, lai strādātu, nevis lai saņemtu pabalstus," norādīja vīrietis.
Darba atļauju Īrijā viņš ieguva 2000.gadā, četrus gadus pirms Eiropas Savienība atvēra robežas Austrumeiropas strādniekiem.
"Es saprotu, ka īri ir neapmierināti ar tiem cilvēkiem, kas ieradās šajā valstī pastrādāja gadu vai divus un kopš tā laika dzīvo uz pabalstiem. Bet es šeit esmu strādājis desmit gadus, bieži vien strādājot 70-80 stundas nedēļā. Mans pirmais darbs bija kādā rūpnīcā Limerikā, kur es strādāju pa 52 stundām nedēļā, saņemot 220 sterliņu mārciņas par nedēļu," sacīja vīrietis.