Izmaiņas patēriņa cenu līmenī tuvākajos mēnešos ietekmēs gan vājais iekšzemes patēriņš, kas cenas vilks uz leju, gan arī notikumi pasaules tirgū, kas savukārt var izdarīt spiedienu uz cenu kāpumu, skaidroja biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie banku eksperti.
"Citadele Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis atgādina, ka patēriņa cenas jau visu šo gadu mēnesi no mēneša mērķtiecīgi palielinās, galvenokārt ārēju faktoru izraisīto straujo kāpumu dēļ atsevišķos pārtikas produktos un komunālo pakalpojumu cenās, tāpēc gada inflācijas atgriešanās nav nekāds pārsteigums.
"Citadele Asset Management" sagaida, ka arī nākamos mēnešos cenas turpinās lēnām kāpt, bet gada inflācijas līmenis gada beigās sasniegs aptuveni 2,5% līmeni. "Pasaulē joprojām valda zemas inflācijas klimats, un tāds tas arī varētu saglabāties, ja vien nākotnē nenotiek dramatiskas izmaiņas resursu vai finanšu tirgos, un arī Latvijā nav pamata uztraukties par divciparu inflācijas atgriešanos," uzskata analītiķis.
Viņaprāt, energoresursu cenu sadārdzinājums, kas dzina augšā inflāciju caur gāzes, siltuma un citiem komunālajiem pakalpojumiem, lielāko daļu savas partijas jau ir nospēlējis, lai gan ir iespējams, ka nākamajos mēnešos izjutīsim iepriekšējā enerģijas kāpuma atbalsis, kas izpaudīsies caur nedaudz augstākām produktu un pakalpojumu ražošanas izmaksām un nedaudz dārgāku elektrību patērētājiem. Taču labā ziņa esot tā, ka ne gāzes, ne siltuma tarifu tālāks kāpums tuvāko ceturkšņu laikā nav gaidāms.
"Visticamāk, ka turpmākajos mēnešos varētu turpināt sadārdzināties pārtika - bet arī šeit, cerams, iztiks bez ekscesiem un straujiem lēcieniem. Turklāt daudzās patēriņa groza grupās, kas ir mazāk saistīti ar ārējiem faktoriem, joprojām vērojams neliels spiediens uz cenu pazemināšanos," norāda Vaikulis.
Viņš paredz, ka nākamā gada sākumā inflācijas kāpums Latvijā rimsies pie aptuveni 3%-3,5% un stabilizēsies zemos viencipara līmeņos.
"Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas skatījumā deflācijas periods ir bijis īsāks, nekā būtu vēlams. "Kaut arī kopumā patēriņa cenu kritums bija visai niecīgs, ražotāju cenu kritums un algu samazinājums tomēr deva savu ieguldījumu Latvijas ražotāju konkurētspējas uzlabošanā. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka nelielais patēriņa cenu kritums tikai daļēji kompensēja ienākumu kritumu vairumā Latvijas ģimeņu, tādējādi cilvēku pirktspēja kopumā ir būtiski kritusies," secinājusi analītiķe.
Viņa atgādina, ka ekonomiskā situācija vēl joprojām ir ļoti trausla un diemžēl augošās cenas būtiski ierobežos patēriņa tirgus atveseļošanās procesus. "Kaut arī tagad mēs atkal esam iegājuši inflācijas fāzē, tas ne tuvu nenozīmē, ka cenas atkārtos iepriekšējā inflācijas perioda dinamiku. Tiesa - atsevišķi cenu lēcieni ir sagaidāmi. Piemēram, tuvākajos mēnešos turpināsies pārtikas cenu pieaugums. Tāpat, skatoties uz naftas produktu sadārdzinājumu ārējos tirgos, skaidrs, ka diez vai mēs varēsim izvairīties no degvielas cenu kāpuma. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka ASV dolāra vērtība pret eiro arī būtiski samazinājusies, kas principā naftas produktu iegādē dod iespaidīgu atlaidi tiem reģioniem, kuru pamatvalūta ir eiro vai ir piesaistīta eiro," skaidroja Ertuganova.
"Nordea Markets" finanšu produktu speciālists Andris Lāriņš arī ir pārliecināts, ka gada laikā cenu kāpumu visvairāk ietekmēja siltumenerģijas un degvielas cenu kāpums un tajā var vainot globālo tirgu, proti, izejvielu cenas kopumā gada laikā pasaulē ir pieaugušas. "Nordea Markets" saglabā jau iepriekš izteikto apgalvojumu, ka Latvijas iedzīvotāju tēriņu turpmāks pieaugums tuvākajā nākotnē varētu būt mērens, tāpēc arī būtisks cenu kāpums nākamajos mēnešos nav gaidāms.
"DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš pie faktoriem, kas tuvākajā nākotnē veicinās cenu kāpumu, min iespējamās izmaiņas nodokļu politikā, kā arī cenas enerģijas un pārtikas globālajos tirgos, taču patēriņa cenu pieaugumu bremzējošie faktori esot eiro kursa pieaugums pret dolāru, situācija vietējā darba tirgū, kā arī apstāklis, ka deflācija Latvijā izrādījās seklāka par gaidīto.
"Nav šaubu, ka arī tuvākajā nākotnē tieši jau notikušā starptautiski tirgojamo pārtikas produktu cenu kāpuma atbalss būs viens no galvenajiem cenu audzētājiem Latvijā. Jau septembrī ir ļoti strauji (par 5,1%) pieaugušas miltu izstrādājumu cenas, agri vai vēlu tas atspoguļosies arī gaļas un olu cenās. Pasaules iedzīvotāju skaita un labklājības kāpuma dēļ arī tālākā nākotnē pārtikas cenas drīzāk kļūs lielākas nevis mazākas," saka Strautiņš.
Naftas cenas šogad svārstījušās ap 80 dolāriem (40,4 latiem) par barelu, kas ir vēsturiski augsts līmenis, kaut arī ekonomiskā aktivitāte bagātajās valstīs joprojām stipri atpaliek no potenciāla. "Prognozes par naftas cenu dinamiku vienmēr veido ļoti plašu vēdekli, taču kopumā pašlaik tās sliecas pieauguma virzienā. Nākamgad vidējā naftas cena jau drīzāk varētu būt ap 85 dolāriem (42,9 latiem) par barelu," prognozē Strautiņs, to minot kā vienu no faktoriem, kas var veicināt cenu kāpumu Latvijā.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzsver, ka nav gaidāms straujš cenu kāpums, bet ir prognozējama mērena inflācija. Tomēr tās gaitu koriģēšot iekšējie un ārējie faktori. Liela ietekme uz cenu līmeni pēc "SEB bankas" prognozēm būs iespējamām izmaiņām nodokļos, gaidāmajam elektroenerģijas tarifu kāpumam, kā arī iespējamai gāzes cenu pārskatīšanai.
"Lai arī sagaidāms neliels ienākumu pieaugums, pirktspēja būs samērā vāja, kā dēļ krass pakalpojumu cenu pieaugums nav gaidāms. Tomēr ir paredzams, ka, noturoties ekonomikas izaugsmei, tieksme celt cenas, neskatoties uz vājo pirktspēju, tikai pieaugs. Tāpat jārēķinās, ka liela daļa inflācijas tiks importēta. To noteiks globālās un reģiona ekonomikas attīstības tendences un valdošais noskaņojums," saka ekonomists.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna prognozē, ka nākamgad sagaidāma mērena inflācija, patēriņa cenām pieaugot vidēji par aptuveni 1,5%. Šajā prognozē ņemts vērā, ka nemainīsies pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu likmes.
Kā ziņots, pēc gandrīz gada pārtraukuma septembrī patēriņa cenas Latvijā arī gada griezumā atgriezušās pieauguma līknē, gada inflācijai sasniedzot 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vēl šā gada augustā, salīdzinot ar 2009.gada augustu, bija 0,3% deflācija.
Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, precēm cenas pieaugušas par 2%, bet pakalpojumiem - samazinājušās par 3,5%.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 1,8%.
Arī mēneša robežās, septembri salīdzinot ar augustu, patēriņa cenas pieaugušas par 0,4%. Precēm cenas pieauga par 0,6%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās.
2009.gada septembrī, salīdzinot ar 2009.gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām septembrī bija cenu sadārdzinājumam apģērbam, apaviem un pārtikai, kā arī ar mājokļa uzturēšanu saistītu preču un pakalpojumu cenu kritumam.
Pārtikas grupā par 10,1% cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, par 5,1% - graudaugu izstrādājumiem, par 1,9% dārgāks kļuva piens un piena produkti. Par 1,5% sadārdzinājās arī bezalkoholiskie dzērieni un par 2,4% - augu eļļa un tauki.
Noslēdzoties izpārdošanām un tirdzniecībā nonākot jaunajai rudens kolekcijai, apģērbam cenas pieauga par 5,6%, bet apaviem - par 7,8%.
Cenu līmeni mājokļa grupā visvairāk ietekmēja siltumenerģijas cenu samazinājums par 3,9%. Gāzes cenas saruka vidēji par 3,7%, ko ietekmēja gan cenu kritums dabasgāzei par 4,6% atceltā akcīzes nodokļa dēļ, gan atlaides sašķidrinātajai gāzei balonos (-1,8%). Savukārt cietajam kurināmam cenas pieauga par 3,5%.
Septembrī sadārdzinājās izglītības, atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi. Dārgākas kļuva personīgās aprūpes preces, ziedi, grāmatas, kancelejas preces un alkoholiskie dzērieni.
Cenas samazinājās tūrisma un sanatoriju pakalpojumiem. Lētāki kļuva augļi, medikamenti, mājdzīvnieku barība, aviobiļetes, lietotas automašīnas, velosipēdi, kā arī TV, video, audio foto un datu apstrādes iekārtas.
Šā gada deviņos mēnešos cenas pavisam ir pieaugušas par 1,8% (šā gada septembri salīdzinot ar 2009.gada decembri). Pagājušā gadā cenu pieaugums attiecīgajā laikā posmā bija 0,2%. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija siltumenerģijas un degvielas sadārdzinājumam - attiecīgi par 22,8% un 9,1%, cenu kāpumam pienam, sieram un olām (+8,8%), dārzeņiem un kartupeļiem (+17,7%), kā arī cenu kritumam apģērbam par 4,9% un telekomunikāciju pakalpojumiem par 2,8%.
Deflācija pērn sasniedza 1,2%, kas bija pirmā gada deflācija atjaunotās Latvijas vēsturē.