Latvijas tautsaimniecības atjaunošana un krīzes pārvarēšana mums ir piedāvājusi četras galvenās mācības, vakar uzstājoties Āzijas un Eiropas Savienības samita sesijā "Efektīvāka globālā finanšu un ekonomikas pārvaldība" sacījis Valsts prezidents Valdis Zatlers.
"Vispirms runa ir par Eiropas solidaritāti. Pateicamies Eiropas Savienībai un atsevišķām dalībvalstīm, kuras mums izrādīja solidaritāti. 80% no finanšu sistēmas glābšanas summas nāca tieši no mūsu partneriem Eiropas Savienībā. Šī procesa ātrums un izlēmīgums bija ļoti būtiski," sacīja Zatlers.
Pēc viņa teiktā, otrs un galvenais iemesls, kāpēc Latvija spēja atkopties, bija sarežģītā fiskālā pārkārtošanās, kura sākās jau 2008.gadā. "Fiskālā konsolidācija saistīta ar nodokļu likmju mainīšanu un ar valsts izdevumiem. Tas nav vienkāršs uzdevums. Taču mūsu mērķis laikā līdz 2012.gadam ir samazināt budžeta deficītu no divciparu skaitļa līdz trim procentiem no IKP, lai 2014.gada 1.janvārī mēs valstī varētu ieviest eiro. Pievienošanās eirozonai ir atjaunošanas procesa integrāla daļa, un tāpēc arī mūs interesē eirozonas stabilitāte," norādīja Valsts prezidents.
"Treškārt, uzskatu, ka mūsu pieeja ekonomiskajai krīzei bija pareiza. Taupība vispirms, tautsaimniecības stimulēšana tikai pēc tam. Tikai tādā veidā maza un atvērta tautsaimniecība var pārvarēt ekonomikas lejupslīdi. Strukturālas pārmaiņas ir vajadzīgas, lai radītu konkurētspējīgāku tautsaimniecību. Strukturālās reformas nodrošinās daudz dziļāku un ilgtspējīgāku stimulu un likviditātes efektu," sacīja Zatlers.
"Ceturtkārt, esmu pārliecināts, ka ir arī citas valstis, kurās visai drīz būs nepieciešama ievērojama budžeta konsolidācija. Pēdējo divu gadu laikā Latvija pierādīja, ka fiskālā konsolidācija un atkopšanās ir iespējama, bet tikai ar sabiedrības piekrišanu. Pastāvīga un godīga komunikācija ar sabiedrību ir pats būtiskākais, lai nodrošinātu šāda veida izpratni," uzsvēra Valsts prezidents.
Savā uzrunā Zatlers norādīja, ka tieši Latvija bija viena no tām valstīm, kuru visskarbāk skāra globālā ekonomiskā krīze. Taču kopš šī gada sākuma Latvijas makroekonomiskajos rādītājos manāmas pozitīvas tendences. IKP pieaug no ceturkšņa uz ceturksni, samazinās bezdarba līmenis, eksporta pieaugums ir mērāms divciparu izteiksmē un tekošo kontu bilance mums patlaban ir pozitīva. "Es to sauktu par pagriezienu, lai gan arī nākamajā gadā būs nepieciešami grūti fiskāli lēmumi jautājumā par valsts budžetu," uzsvēra Zatlers.
Viņš arī atgādināja, ka piesardzība būs būtisks elements, lai novērstu jaunas ekonomiskas krīzes izvēršanos nākotnē, taču vēl nepieciešamāka būs finanšu un ekonomiskā stabilitāte.
"Lai nodrošinātu nozīmīgu ietekmi pasaules tautsaimniecībā, mums ir ļoti nepieciešama globāla finanšu pārvalde. Latvija ir gandarīta par G20 valstu demonstrēto vadošo lomu. Finanšu un ekonomiskajai pārvaldei jābūt globālai, un mēs augsti novērtējam G20 un Eiropas Savienības priekšlikumus šajā jomā," uzsvēra Valsts prezidents.
Pēc viņa domām, tieši globālā ekonomiskā krīze piedāvā iespēju dziļāk integrēt globālos finanšu noteikumus un regulācijas. Šī ir iespēja konkrēti pārbaudīt un pilnveidot pastāvošos finanšu pārvaldes mehānismus. Tā ir iespēja nodrošināt plašāku globālo finanšu un ekonomisko vienotību.
Jau ziņos, ka Zatlers devies uz Beļģiju, kur piedalās Āzijas un Eiropas Savienības samitā.