Lai gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes rādītāji vēl krietni atpaliek no tuvākajiem kaimiņiem, nākamgad IKP Latvijā augs straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja "UniCredit" grupas vecākais ekonomists Fabio Muči
"UniCredit" skatījumā būs vajadzīgi vēl vairāki ceturkšņi, lai Latvija noķertu savus kaimiņus IKP izaugsmes tempu ziņā, taču jau no nākamā gada Latvijas ekonomika piedzīvos strauju kāpumu salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.
"Jau tagad ir eksporta sektori, kas sāk rādīt izaugsmi, taču tas nav pietiekami, lai varētu runāt par pilnīgu ekonomikas atkopšanos. Esam pozitīvi noskaņoti attiecībā uz 2011.gadu, kas, mūsuprāt, būs ekonomikas atkopšanās gads un ekonomika atkopsies ļoti strauji, iespējams, pat ātrāk nekā Latvijā un Lietuvā," sacīja Muči.
Viņš gan piebilst, ka Latvijas IKP nākamgad rādīs straujāku izaugsmi, jo Lietuvā un Igaunijā ekonomikas atkopšanās ir jau sākusies un tā turpmāk nenotiks tik strauji, kā arī to ietekmēs bāzes scenārijs, kas Latvijai ļaus statistikas datos atgūties ātrāk.
Muči piekrīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča teiktajam, ka ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei ir svarīgi samazināt budžeta deficītu. Lai pamatotu savu pozīciju, "UniCredit" grupas vecākais ekonomists norādīja uz Igaunijas piemēru, kas, pateicoties pirmskrīzes gados izveidotajam budžeta pārpalikumam, ir varējusi krīzi pārdzīvot vieglāk un jau nākamgad pievienosies eirozonai.
Taujāts, vai Latvijas ekonomikas kritienu būtu mīkstinājusi lata devalvācija, viņš bija skeptisks, norādot, ka valūtas devalvāciju nevar skatīt kā panaceju, kas atrisinās visas ekonomikas problēmas. Viņaprāt, centrālās bankas lēmums saglabāt nemainīgu lata kursu ir bijis pareizs, lai arī tas nozīmēja sāpīgu iekšējās devalvācijas procesu, kas turpinās joprojām.
Jau vēstīts, ka Lietuvas un Igaunijas ekonomikas šā gada otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu jau spējušas atgriezties pie izaugsmes, taču Latvijā IKP joprojām turpinājis samazināties, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzināmajās cenās pret 2009.gada attiecīgo periodu šā gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 2,1%, Lietuvas IKP bija pieaudzis par 1,3%, bet straujāko kāpumu piedzīvojusi Igaunija, kur IKP pieaudzis jau par 3,1%.
Vēl iepriekšējā ceturksnī visās trīs Baltijas valstīs IKP gada robežās uzrādīja kritumu - Latvijā par 6%, Lietuvā - par 2,8%, savukārt Igaunijā - par 2,6%.
Arī pagājušā gada pirmajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP rādīja straujāko kritumu. Vienīgi otrajā ceturksnī Lietuvas rādītāji bija apsteiguši Latviju un uzrādīja lielāko IKP kritumu starp visām Baltijas valstīm.
Pērn pirmajā ceturksnī Latvijas IKP saruka par 17,8%, Lietuvas - par 13,3%, bet Igaunijas - par 14,6%. Otrajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 18,1%, Lietuvas par - 19,5, Igaunijas - par 16,6%, bet trešajā ceturksnī Latvijā IKP kritās par 19,1%, Lietuvas - par 14,2%, bet Igaunijas - par 15,4%.
Savukārt pagājušā gada ceturtajā ceturksnī visstraujāk - par 16,8% - samazinājās Latvijas IKP, tad sekoja Lietuva ar 12,1% un Igaunija ar 8,8%.