ES komisārs: ES finansējumam Latvijai pēc 2013. gada nevajadzētu samazināties

© Scanpix/AFP

Eiropas Savienības (ES) reģionālās politikas nosacījumiem, līdz ar to arī finansējumam Latvijai nevajadzētu pasliktināties, šodien Saeimas pārstāvjiem par ES reģionālo politiku Latvijā pēc 2013.gada teicis ES reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns.

Kā aģentūru LETA informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Hāns skaidrojis, ka "dažas valstis saņems vairāk, bet tās, kuru ekonomiskā situācija būs pietiekami uzlabojusies, - mazāk. Latvijas gadījumā nosacījumiem nevajadzētu pasliktināties".

Hāns piebilda, ka "ES politikas struktūra savos pamatos paliek nemainīga, un līdz ar to saglabājas arī galvenais mērķis - samazināt reģionālās atšķirības ES." Atbildot uz deputātu jautājumiem, komisārs norādīja, ka viņam jārod līdzsvars starp visu 27 dalībvalstu atšķirīgajām interesēm.

Vaicāts par iespējamām izmaiņām ES fondu apguves darbības programmās, komisārs atzina, ka tās ir iespējamas, taču izmaiņu veikšana prasa laiku: "Visā Eiropā ir aptuveni 450 darbības programmu, un 80-100 no tām katru gadu tiek mainītas. Tas notiek sarunu ceļā, un šis process prasa laiku, jo tajā jāiesaista arī ieinteresētās puses. Es varu tikai mudināt jau tagad sākt gatavošanos nākamajam plānošanas periodam, lai programmu īstenošanu varētu sākt laikus".

Saistībā ar reģionālajām atšķirībām komisārs norādīja, ka "mums jārūpējas, lai investīcijas informācijas tehnoloģiju nozarē un izpētē tiktu veiktas visā kontinentā, ne tikai atsevišķos reģionos. Tas ir ekonomikas izaugsmes priekšnoteikums".

Atbildot uz deputātu jautājumiem par darbaspēka aizplūšanu, komisārs sacīja, ka pētījumi liecina, ka 80% cilvēku vēlētos dzīvot un strādāt tur, kur viņi dzimuši. "Mums jānodrošina, lai visi ES atbalsta instrumenti ļautu cilvēkiem pašiem izvēlēties savu dzīvesvietu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem jādod iespēja izvēlēties arī dzīvi laukos," uzsvēra Hāns.

Saeimā Hāns tikās ar Eiropas lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem.

Komisārs vēl divpusējās sarunās tikās ar Latvijas ministriem, piedalījās "Baltijas ekonomikas forumā", kur runāja par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionā, un piedalījās arī apaļā galda diskusijā par paveikto reģionālās politikas jomā, par reģionālās politikas ietekmi Latvijas reģionos un par to, kādi instrumenti tiek izmantoti, kā arī iespējamiem uzlabojumiem šajā jomā.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais