No Baltijas valstīm uz Eiropu ar ātrvilcienu varēs doties ne ātrāk kā pēc desmit vai 20 gadiem, jo šis ir ļoti dārgs projekts, 11.Baltijas ekonomikas forumā uzsvēris satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).
Viņš skaidroja, ka "Rail Baltica" projekts jāsadala divās daļās un pirmo posmu, kurš nebūt neesot tik dārgs, uz esošo sliežu bāzes varētu realizēt kā reģionālo projektu, un kopā ar ES tam varētu atrast finansējumu. Jau patlaban dzelzceļa posmi no Rīgas uz Jelgavu un no Rīgas uz Valku esot labā stāvoklī.
Jau ziņots, ka naudas trūkuma dēļ Brisele atļāva Latvijai "Rail Baltica" projektu atlikt uz diviem gadiem. Lai veiktu esošās dzelzceļa līnijas rekonstrukciju un nodrošinātu ātrumu līdz 120 kilometru stundā, EK no TEN-T budžeta piešķīra 23% no nepieciešamās summas, bet 77% jānodrošina no nacionālajiem līdzekļiem - VAS "Latvijas Dzelzceļš" un valsts budžeta.
"Taču ekonomiskās krīzes ietekmē Latvija nevar atļauties valsts budžeta finansējumu novirzīt šim mērķim, un EK atļāvusi šo projektu atlikt uz diviem gadiem," skaidroja Satiksmes ministrija (SM).
Tas nozīmējot, ka 2011.gada beigās būs jāpieņem lēmums par darbu sākšanu šajā projektā. Latvijas situācija tomēr neaizkavējot kopējā mērķa sasniegšanu visā maršrutā - Lietuvā un Igaunijā, jo sliežu ceļa posms Latvijā nodrošina nepieciešamās tehniskās prasības vilcienu satiksmei, skaidro SM.
Kā ziņots, Latvija, Lietuva un Igaunija sākušas izpēti par "Rail Baltica" projektu, lai noskaidrotu, vai ir iespējams izbūvēt jaunu 1435 milimetru platuma Eiropas standarta dzelzceļa līniju, kādas būs izmaksas un ieguvumi iesaistītajām valstīm.
Izpētes kopējās izmaksas ir 396 000 eiro (280 400 lati).