Tieši Latvija varētu uzņemties Baltijas jūras reģiona stratēģijas realizāciju, tā šodien Ārlietu ministrijā (ĀM) sprieda ārpolitikas eksperti nozaru ekspertu un politikas pētnieku diskusijā par Eiropas Savienības (ES) stratēģiju Baltijas jūras reģionā pētījumu krājuma "ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam: nākamgad un turpmāk" atvēršanā.
"Šobrīd nav nevienas organizācijas vai institūcijas, kas spētu uzņemties stratēģijas realizāciju, lai gan Baltijas jūras reģionu aptverošu organizāciju netrūkst. Tāpēc nopietni jāapsver, vai stratēģiju realizēt nav jāapņemas tieši Latvijai," skaidroja viena no izdevuma autorēm Marika Laizāne-Jurkāne.
Laizāne-Jurkāne piebilda, ka vēlas aicināt politikas veidotājus visā Baltijas jūras reģionā sākt īstenot Baltijas jūras stratēģiju, ne tikai lielīties par tās apstiprināšanu - mērķis nebija stratēģiju pieņemt, bet gan to īstenot.
Kā izteicās ĀM ES direkcijas vadītāja Ilze Juhansone, pateicoties sadarbībai ar universitāšu pētniekiem, lietas ir nosauktas īstajos vārdos, jo ir izveidota grāmata, kas skaidri iezīmē turpmāko vēlamo Baltijas jūras stratēģiju.
"Grāmatas "pievienoto vērtību" palielina tas, ka grāmatas autori ir Baltijas jūras reģiona eksperti dažādās jomās, kuri sadarbojās ar uzņēmējiem, NVO un dažādām interešu grupām grāmatas izstrādes laikā," skaidroja Juhansone, piebilstot, ka "Baltijas jūras reģiona stratēģija ir pilotprojekts, jo tas ir vienīgais projekts, kas paredz ES iekšējo stratēģiju".
Savukārt Iveta Reinholde izteicās, ka grāmata pauž tādus ieteikumus stratēģijas īstenošanai kā nepieciešamību domāt ne tikai nacionālā, bet arī reģionālā līmenī, nepieciešamību uzklausīt NVO, kā arī nepieciešamību pēc stratēģijas koordinatoriem, tāpat nepieciešams iet tālāk par vides aizsardzības projektiem, uz kuriem šobrīd Baltijas jūras reģiona valstis ir ieciklējušās.
Diskusiju par Baltijas jūras reģiona stratēģiju ĀM rīkoja, lai prezentētu pētījumu krājumu par to pašu tēmu, kas varētu būt kā pamats stratēģijas veiksmīgai īstenošanai un attīstīšanai.
Pētījumu krājums "ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam: nākamgad un turpmāk", kam kopā ir 14 līdzautoru, ir sagatavots ar ĀM, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Ziemeļu Ministru padomes atbalstu.