Ekonomikas un kultūras ministrijas iepriekš noteiktajiem mērķiem šogad nespēs apgūt kopumā ap 31 miljonu latu, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija Saeimas Eiropas lietu komisijai.
Tāpēc tiek apsvērta iespēja šo finansējumu novirzīt Satiksmes ministrijas infrastruktūras projektu ātrākai īstenošanai.
Ekonomikas ministrija jau informējusi, ka līdz gada beigām neapgūs ap 28 miljonus latu, kas sākotnēji paredzēti dažādām uzņēmējdarbības aktivitātēm. Savukārt Kultūras ministrija, kura astoņos mēnešos vēl nav apguvusi nevienu latu no šogad plānotā, paziņojusi, ka neapgūs trīs miljonus latu.
Apkopotā informācija arī liecina, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas astoņu mēnešu plāna izpilde ir 57% un tā atpaliek no ES fondu apguves plāna par 18 miljoniem latu.
Veselības ministrijas astoņu mēnešu plāna izpilde ir 64%, un tā atpaliek no plāna par septiņiem miljoniem latu, Vides ministrijas plāna izpilde ir 60% un tā atpaliek no plāna par 17 miljoniem latu.
Visas ministrijas, izņemot ekonomikas un kultūras, gan esot informējušas, ka 2010.gada budžetā pieejamais finansējums tiks apgūts.
Ministrijas kā kavējošos faktorus ES fondu ieviešanā visbiežāk norādījušas, ka sākotnējā gada budžetā nav pietiekams finansējums ES fondu projektu īstenošanai. Tāpat kavē biežās iepirkumu pārsūdzības, grūtības ar līdzfinansējuma un privātā finansējuma sagādi (t.sk. banku aizdevumi), būvniecības sezonas aizkavēšanās, izmaksu samazināšanās un kapacitātes trūkums.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka, lai gan minētie 28 miljoni latu netiks apgūti šajā gadā, tie tiks apgūti nākamajos. Tiek norādīts, ka šāda situācija izveidojusies, jo, plānojot projektu finansējumu šim gadam, par pamatu tika ņemta maksimālā summa, ja visi aktivitātēs iesniegtie projekti tiktu īstenoti, tomēr daļa projektu esot aizkavējušies, tādējādi šiem uzņēmējiem finansējums būs nepieciešams vēlāk.
Kā norāda ministrijā, projektu realizāciju ir kavējusi virkne objektīvu apstākļu, tostarp pasūtījumu piegāžu kavēšanās, uzņēmēju pārlieku liels optimisms par projektu īstenošanas gaitu un piesardzīgā banku kreditēšanas politika.
"Pašlaik ir diskusija par valsts budžetā rezervētiem līdzekļiem projektu sākšanai. Diemžēl esam bijuši pārāk optimistiski par uzņēmēju spēju ātri un operatīvi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam rezervētos valsts budžeta līdzekļus. Līdz ar to daļu no šī valsts budžeta finansējuma būs jāpārdala uz citām programmām, kur šos līdzekļus varēs apgūt līdz gada beigām," atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), apgalvojot, ka visi uzņēmējdarbības atbalstam paredzētie ES fondu līdzekļi būs pieejami uzņēmējiem un netiks novirzīti citiem mērķiem.
Ministra skatījumā vislielākais šķērslis ieplānoto biznesa projektu īstenošanai ir banku pārlieku lielā piesardzība kreditēšanas jautājumos. Viņš jau vairakkārt esot ticies un arī tuvākajā laikā ir iecerējis tikšanos ar lielāko komercbanku pārstāvjiem, lai pārrunātu situāciju ar biznesa projektu kreditēšanu un valsts iespējas veicināt kreditēšanas paplašināšanu uz ražošanu orientētiem uzņēmējdarbības projektiem.
Ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) preses sekretārs Sandris Sabajevs pieļāva, ka līdz 2013.gadam Ekonomikas ministrija būs apguvusi visu tās rīcībā esošo ES fondu finansējumu, un noliedza bažas par to, ka visus no ES pieejamos līdzekļus ministrijai neizdosies apgūt. Jau patlaban no Ekonomikas ministrijai pieejamiem 559 miljoniem latu ES budžeta plānošanas periodā 2007.-2013.gadam tā konkrētiem uzņēmējdarbības projektiem ir rezervējusi aptuveni 90%. Pilnīgi brīvi no jebkādām programmām projektu uzsaukumiem vēl ir 54,52 miljoni latu.
LETA jau ziņoja, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguves nepietiekami ātros tempus 2010.gadā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) jau aicinājis atbildīgās ministrijas būtiski paātrināt ES fondu apguvi.
Patlaban projektu ieviešana tiek sistemātiski kavēta gandrīz visās nozarēs un nav īstenotas atbildīgo ministriju prognozes plānotajiem maksājumiem finansējuma saņēmējiem. 2010.gadā finansējuma saņēmējiem bija plānots izmaksāt 380 miljonus latu, taču dati par ES fondu apguvi šā gada astoņos mēnešos liecina, ka no šīs summas projektu realizētājiem ir samaksāti tikai 34% finansējuma.