Zviedrijas priekšvēlēšanu gaisotnē atsevišķi politiķi izteikušies, ka zviedru banku darbība Baltijas valstīs nestimulē šo valstu uzņēmējdarbību, līdz ar to pastāv iespēja, ka jaunā zviedru valdība varētu pārskatīt ekonomisko atbildību Baltijas valstīs.
Šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais ārlietu ministrs un partiju apvienības "Par labu Latviju" pārstāvis Māris Riekstiņš un Latvijas institūta (LI) direktors Ojārs Kalniņš.
Riekstiņš stāstīja, ka nevar prognozēt Zviedrijas vēlēšanu rezultātus, tomēr darbu varētu turpināt līdzšinējā valdība. "Lai arī kāds būs iznākums Zviedrijas vēlēšanās, nedomāju, ka tas krasi mainīs Zviedrijas ārpolitiku. Tajā pašā laikā Latvijai būtu svarīgi, lai jaunā valdība nekavējoties uzmanību pievērstu kaimiņiem Baltijas valstīs, motivējot savus uzņēmējus aktīvāk strādāt šajā reģionā," uzsvēra Riekstiņš.
Riekstiņš norādīja, ka valdība nevar ietekmēt uzņēmējus aktīvāk iesaistīties citas valsts ekonomikā, bet tā var mudināt uzņēmējus domāt par šādu soli.
"Skaidrs, ka Latvija uz notiekošo Zviedrijas politikā raugās ar lielu interesi, tomēr abu valstu attiecībās kaut ko varētu mainīt šo valstu jaunās valdības, jo tad būtu jauna situācija, tiktu dibinātas jaunas attiecības, kā arī abām valstīm būtu vieglāk pārskatīt attiecības, jo vecajām valdībām ir grūtāk mainīt nostāju konkrētos jautājumos," teica Kalniņš.
LI direktors norāda, ka ārlietu ministrs Aivis Ronis jau esot vērsies pie Zviedrijas valdības ar lūgumu pārskatīt esošās ekonomiskās attiecības ar Latviju un aicinājis izvērtēt Zviedrijas banku ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tomēr līdz šim tas nav darīts. "Skaidrs, ka zviedri to nedarīs pirms vēlēšanām Latvijā. Tāpēc arī par attiecību uzlabošanos ar Zviedriju varēsim runāt pēc vēlēšanām Zviedrijā un Latvijā," uzsvēra Kalniņš.
Jau ziņots, ka Zviedrijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka izšķirošu uzvaru varētu negūt neviens no abiem lielākajiem blokiem, taču, visticamāk, varu saglabās centriski labējā koalīcija.
Tomēr nav izslēgta iespēja, ka, parlamentā pirmo reizi iekļūstot galēji labējai partijai "Zviedrijas demokrāti", jauno valdību varēs izveidot tikai ar netiešu viņu atbalstu.