Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto datortehnikas iepirkumu Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis ir uzdevis dienesta ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai nekavējoties iesniegt informāciju, vai ir veikta cenu aptauja pirms vērienīgā datoru iepirkuma,informēja ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Ja šādi tirgus izvērtējuma pasākumi ir veikti, tad būs jānorāda, kādi bijuši secinājumi.
Tāpat VID vadītājai jāiesniedz ziņojums par to, uz kādiem apsvērumiem balstoties iestādes vadība pieņēma, ka netipiski liela apjoma - ap 900 000 latu - iepirkums Elektronisko iepirkumu sistēmā līdztekus citām priekšrocībām nodrošinās arī konkurētspējīgu cenu salīdzinājumā ar citām iepirkuma metodēm.
Balstoties uz Jezdakovas ziņojumu, tiks gatavots dienesta ziņojums finanšu ministram Einaram Repšem (JL) ar secinājumiem.
LETA jau ziņoja, ka VID veikto datortehnikas iepirkumu atbalstīja Finanšu ministrijas Informācijas un tehnoloģiju padome.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" svētdien ziņoja, ka šovasar VID saviem darbiniekiem iegādājies vairāk nekā 2000 jaunu datoru un monitoru, kopā par to samaksājot gandrīz 900 000 latu un, iespējams, pārmaksājot aptuveni 100 000 latu.
Šis ir lielākais datoru iepirkums pēdējā laikā, ko kāda iestāde ir veikusi.
Raidījums norāda, ka VID nav centies atrast lētāku piedāvājumu, kā to nosaka Publisko iepirkumu likuma 3.pants - "manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāko cenu". Tā vietā VID darbinieki ir izvēlējušies visvienkāršāko ceļu - nopirkt vairāk nekā 2000 datoru komplektu Elektronisko iepirkumu sistēmā, kas izveidota, lai valsts iestādēm, pērkot papīru, telefona aparātus, galdus un citas nepieciešamas lietas, nevajadzētu katru reizi rīkot iepirkuma konkursu.
VID Datortehnikas uzturēšanas nodaļas vadītājs Ģirts Zemītis norāda, ka svarīgs esot bijis ātrums, jo ar konkursiem esot slikta pieredze - uzvarētājs vai nu atsakās no darījuma, vai sākoties strīdi pretendentu vidū, kā rezultātā VID varot palikt bez datoriem. Līdz šim VID datorus ir īrējis.
Kā vēstīja televīzijas raidījums, šis iestādei ērtākais un ātrākais risinājums, iespējams, valsts budžetam ir maksājis papildu 100 000 latu. "De facto" norādīja, ka jebkurš tirgotājs tik lielam pirkumam - 2100 datoru komplektiem - būtu gatavs iedot vismaz 10%-15% atlaidi.
Aptaujājot datoru tirgotājus, "De facto" noskaidroja - tik liels pirkums pavisam droši var cerēt uz cenu, kas ir par 90 000-108 000 latu mazāka nekā VID samaksātā. Tomēr, pērkot Elektronisko iepirkumu sistēmā, kā to izdarīja VID, nekādas apjoma atlaides nav paredzētas. To atzīst arī Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktors Māris Krastiņš, kura pārziņā ir elektronisko iepirkumu sistēma.
Tā nu VID bez atlaidēm, bet toties ātri nopirka vairāk nekā 2000 datoru komplektus no firmas "Capital", kas pirms tam VID bija datorus izīrējusi.
Kā norādīja "De facto", visticamāk, VID darbinieki ir zinājuši, ka, pērkot datorus tik lielā apjomā, tos var dabūt lētāk. VID Datortehnikas uzturēšanas nodaļas vadītājs Ģirts Zemītis atzinis, ka pirms šāda pirkuma viņa kolēģi ir veikuši cenu aptauju.