Sola panākt rituālās kaušanas aizliegumu
Lai gan teorētiski košergaļas eksportam vārti ir vaļā, jo Saeimā pieņemts attiecīgs likums un drīzumā valdība izskatīs atbilstošus Ministra kabineta noteikumus, pastāv bažas, ka liellopu kaušana tā, kā to paredzējis likumdevējs, grozot Dzīvnieku aizsardzības likumu, nemaz neatbilst musulmaņu tradīcijām.
Turklāt dzīvnieku aizstāvji ir gatavi panākt Saeimā atkārtotu balsojumu strīdīgajam likuma grozījumam.
Jauni noteikumi
Pēc Saeimas deputātu vairākuma atbalsta grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas atļauj dzīvniekus nokaut atbilstoši reliģisko kopienu tradīcijām, Zemkopības ministrija (ZM) Ministru kabineta (MK) noteikumos izstrādājusi atbilstošus grozījumus, kurus plānots drīzumā iesniegt izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. DzīvniekuSOS valdes priekšsēdētāja Laura Karnīte ZM sagatavotos grozījumus MK noteikumos nosauc par nekvalitatīviem un absurdiem, turklāt tie rupji pārkāpjot sabiedrības līdzdalības tiesības.
"ZM izstrādātais MK noteikumu grozījumu projekts satur tikai vispārīgas frāzes un tajā nav iekļauta neviena konkrēta prasība par to, kā tiks mazinātas kaujamo dzīvnieku ciešanas rituālās kaušanas laikā, nedz arī par tehniskajām prasībām šādas kaušanas veikšanai nepieciešamajam aprīkojumam, kāvēju un veterinārārstu apmācību un kautuvju sertifikāciju tieši šim specifiskajam kaušanas veidam," uzsver Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja Solvita Vība, piebilstot, ka no Saeimas tribīnes tika solīts, ka Ministru kabineta noteikumos visas šīs prasības tiks precīzi noteiktas.
Dzīvnieku aizstāvji ir sašutuši, ka MK noteikumu projekts nav saskaņots ne ar Latvijas Veterinārārstu biedrību, ne sabiedriskām organizācijām, ne arī ar Latvijas Liellopu gaļas audzētāju asociāciju, toties anotācijā esot minēts, ka noteikumu projekts saskaņots ar SIA Viesuļi un SIA Olan Sami – uzņēmumiem, kas ir tieši ieinteresēti šajā likumprojektā un MK noteikumu projektā, pastāstīja S. Vība.
Latvijas Veterinārārstu biedrība Saeimas pieņemtos grozījumus likumā vērtē negatīvi. Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore bija sašutusi ne tikai par to, ka likuma grozījumi nav saskaņoti ar biedrību, bet arī par, viņasprāt, absurdo noteikumu – dzīvnieka pēcapdullināšanu. "Kāpēc dzīvnieku mocīt vēl vairāk?" L. Konopore ir nesaprašanā.
Juridiskā biroja AB grupa pārstāve Ilze Džonsone Saeimas pieņemtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā nosauca par juridisko brāķi, jo šis likumprojekts ir pretrunā ar esošajiem Dzīvnieku aizsardzības likuma pantiem, vairākiem nacionālajiem tiesību aktiem un Eiropas Savienības pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.
Cer atcelt strīdīgo likumu
Ņemot vērā šīs pretrunas un to, ka Dzīvnieku aizsardzības likums Saeimā ir atvērts, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome iesniegs priekšlikumu izslēgt no likuma rituālo kaušanu kā lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanas veidu. Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un tās pārstāvētās nevalstiskās organizācijas vērsīsies pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska un Valsts prezidenta Valda Zatlera ar aicinājumu apturēt noteikumu projekta virzību līdz brīdim, kamēr Saeimā nebūs atkārtoti pēc būtības izlemts jautājums par rituālās kaušanas atļaušanu Latvijā.
Vai derēs?
S. Vība ir konsultējusies ar Rīgas musulmaņu draudzi Iman, kuras vadītājs Mamuns Saīds pa telefonu apgalvojis, ka liellopu kaušana tā, kā to paredzējis likumdevējs, proti, pārgriežot miega artēriju un veicot tūlītēju pēcapdulināšanu, nemaz neatbilst musulmaņu tradīcijām. Tāpēc, iespējams, šādu gaļu musulmaņi uzturā nemaz nelietos.
"Lai islāmticīgais drīkstētu ēst dzīvnieku gaļu, tam jābūt nokautam atbilstoši reliģiskiem priekšrakstiem – tā, lai būtu maksimāli notecinātas asinis. Tāpēc islāmticīgie nelieto tādu dzīvnieku gaļu, kuri ir nogalināti ar elektrību, jo tiek uzskatīts, ka šādi nogalinātam dzīvniekam nav iespējams pilnībā notecināt asinis," teikts arī Jura Paidera grāmatā Islāms un Rietumi.
Autors arī uzsver, ka, islāmticīgie, audzējot dzīvniekus, nedrīkst tiem liegt Allāha dotos priekus. Piemēram, nedrīkst lopiņus turēt mazkustīgos īpašos sprostos nobarošanai. Par šādu aspektu neviens no likuma kalpiem un uzņēmējiem, kuriem ir svarīgs šis likums un tā interpretācija, līdz šim šķiet nav aizdomājies.