Valdība šodien kārtējā ārkārtas sēdē turpinās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu.
Valdība šodien plānojusi sākt diskusijas par valsts apakšfunkcijām un tām piešķiramo finansējumu. Detalizēti tiks sākts vērtēt aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības, kultūras, sporta un atpūtas funkciju finansējumu.
Sēdē plānots arī labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) ziņojums par sociālajai aizsardzībai paredzētajiem izdevumiem, kā arī finanšu ministra Einara Repšes (JL) ziņojums par ministriju papildu pieprasītajiem līdzekļiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Valdība otrdien vienojās, ka veselības nozare, valsts parāda apkalpošana un valsts iemaksas Eiropas Savienībā (ES) būs tās jomas, kurām 2010.gadā finansējums netiks mazināts.
Visas pārējās nozares nākamgad skars finansējuma samazinājums.
Minētajām trim jomām paredzētais finansējums pret nākamā gada budžeta bāzes izdevumiem tiks saglabāts 100% apmērā.
Sociālai aizsardzībai, izglītībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī neatkarīgajām iestādēm izdevumi tiks mazināti par 6%. Savukārt par 9% tiks mazināts finansējums vispārīgiem vadības dienestiem.
Tādām funkcijām kā ekonomiskā darbība, valsts pārvaldes iestādes, aizsardzība, kultūra, sports un atpūta izdevumi tiks mazināti par 20%. Tāpat par 20% plānots mazināt finansējumu politiku veidošanai un vides aizsardzībai.
Valdības šodienas lēmums gan atšķiras no sestdien slēgtajā sēdē lemtā. Kā liecina šodien žurnālistiem publiskotie dokumenti, iepriekš valdība sociālai aizsardzībai, izglītībai, sabiedriskajai kārtībai, neatkarīgajām iestādēm, vispārīgajiem valdības dienestiem bija vienojusies veikt par vienu procentu mazāku finansējuma samazinājumu.
Valsts pārvaldes iestādēm finansējumu bija plānots samazināt par 2% vairāk.
Aizsardzībai iepriekš tika plānots finansējuma samazinājums vēl par 7% lielāks jeb par 27%, savukārt kultūrai, sportam un atpūtai sākotnēji tika plānots samazinājums par 32%.
Politikas veidošanai iepriekš tika plānots samazinājums par 28%, bet vides aizsardzībai - par 30%.
LETA jau ziņoja, ka valdība iepriekš vienojās, ka, lai veiktu budžeta deficīta samazinājumu par 500 miljoniem latu, tā izdevumi tiks mazināti par 275 miljoniem latu.
Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi tiek prognozēti par 351,1 miljonu latu mazāki nekā šogad.
Pēc FM prognozēm, šogad budžeta ieņēmumi būs 3,909 miljardi latu, kas veido 30,1% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt nākamā gada budžeta ieņēmumi tiek plānoti 3,671 miljarda latu apjomā, kas veidos 30,8% no IKP.
Ja šogad valsts pamatbudžetā no nodokļu ieņēmumiem tiek plānoti 1,670 miljardi latu, tad nākamgad nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti tikai 1,401 miljards latu. Savukārt, ja ārvalstu finanšu palīdzībā šogad plānots saņemt 525,5 miljonus latu, tad nākamgad - 776,3 miljonus latu.
Saskaņā ar grozījumiem 2009.gada valsts budžetā, Papildu saprašanās memorandu ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolu ar SVF, veidojot 2010.gada valsts budžetu, ir jāveic ieņēmumu palielināšana, izdevumu samazināšana 500 miljonu latu apmērā, kā arī jānodrošina, lai valsts un pašvaldību kopbudžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP atbilstoši EK metodoloģijai.
Pēc FM prognozēm, Latvijas IKP nākamgad būs 11,916 miljardi latu. Nākamgad ekonomikas kritums būs par 4%, savukārt patēriņa cenas samazināsies par 3,5%.