Kur Repše, tur naudas vagoni

Atskaites par Valsts kases un Latvijas Bankas darījumiem iezīmē baisu ainu – valsts 2010. gada budžetā līdz šim pārtērēto 240 miljonu latu segšanai Valsts kase konvertējusi starptautisko aizdevumu 620 miljonu latu vērtībā.

Pirmajā brīdī viss šķiet skaidrs, jo "naudas vagonu" lieta kopš pašas Latvijas Republikas atjaunošanas ir neizdzēšami ierakstīta Latvijas iedzīvotāju atmiņā un toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes biogrāfijā. Tagadējie 620–240=380 miljoni latu šķiet pietiekami cienījama summa, lai ar tās kraušanu vagonos varētu nodarboties tagadējais finanšu ministrs E. Repše. Tālāk gan rodas šaubas, uz kurieni viņš sūta naudas vagonus ar latiem. Pasaulē daudz parastāka prakse liek rīkoties otrādi, ka nacionālās naudas vienības tiek konvertētas valūtā (parasti ASV dolāros), ar kuriem valstu valdību un/vai finanšu iestāžu vadītāji patiešām brauc Šveices un vēl dažos citos virzienos. Tomēr E. Repšes ekscentriķa slava un priekšvēlēšanu situācija Latvijā pieļauj visdažādākos finanšu brīnumus.

Neatkarīgā ir visu gadu sekojusi naudas plūsmai starp Valsts kasi un Latvijas Banku, jo valūtas konvertācija ir pēdējais šķērslis Latvijas ieslīdēšanai praktiski neatmaksājamu parādu bedrē. Kad valūta ir konvertēta un izlietota valsts budžeta deficīta segšanai, parāda atdošana prasīs, lai Latvijas valsts nodokļu u. c. maksājumu veidā savāc latus un liek, lai Latvijas Banka tos atpērk par valūtu, ko nosūtīt uz Vašingtonu Starptautiskajam valūtas fondam un uz Briseli Eiropas Komisijai.

Darījumi starp Valsts kasi un Latvijas Banku notiek katra mēneša pirmajās divās nedēļās, kad valstij jānorēķinās ar saviem kalpotājiem, pensionāriem un uzņēmējiem, kas piegādā valstij preces un pakalpojumus. Konvertāciju apjoms ir cieši saistīts ar to, kādi prasījumi pret valsti ir dienas kārtībā. Piemēram, jūnijā tika konvertēts daudz vairāk nekā maijā un jūlijā, jo jūnijā tika maksātas algas un atvaļinājuma pabalsti skolotājiem. Būtisks valsts izdevumu pieaugums jūnijā ir bijis arī visus iepriekšējos gadus. Šā gada īpatnība toties ir papildizdevumi aprīlī, atmaksājot iepriekš ieturētās pensiju daļas. Lielais konvertācijas apjoms februārī sekoja janvārim, kad konvertācija gandrīz nenotika, jo valdība varēja izdzīvot uz pērnā gada beigās apgrozībā laistās naudas rēķina. Tagad izrādās, ka tādā veidā konvertēti jau 620 miljoni latu, kaut visam gadam atvēlētais budžeta deficīts ir tikai 524 miljoni.

Nepiepildās arī cerības, ka ārējā aizņēmuma nauda tērēta, lai segtu iekšējos aizņēmumus latos. To summa no gada sākuma līdz gada vidum gan sarukusi, bet tikai no 908 līdz 847 miljoniem latu, bet 51 miljons ir nieks uz kopumā pazudušās naudas fona.

Galu galā nauda tomēr atradās ar Finanšu ministrijas preses sekretāres Baibas Melnaces palīdzību. Viņa paskaidroja, ka valstij ir lieli ieņēmumi valūtā no Eiropas Savienības palīdzības fondiem, kuru tērēšana Latvijā notiek latos. Tādējādi var teikt, ka E. Repšes naudas vagoni tagad iet nevis projām no Latvijas, bet gan uz Latviju. Gluži nesavtīga šī palīdzība tomēr nav, jo šā gada valsts budžetā uzrādītā Latvijas dalībmaksa ES atbilst 139,9 miljoniem latu. Vēl pāris miljonus Latvija samaksās par dalību citās organizācijās, bet šī nauda atgriežas ar desmitkārtīgiem augļiem. Pēc tam lielākā daļa visu valūtas ieņēmumu piedzīvo konvertāciju latos. "Pa lielam – jā," atbildēja B. Melnace uz jautājumu, vai var rakstīt avīzē, ka Latvija šogad no ES saņēmusi jau 620–240=380 miljonus latu.

Ekonomika

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais