Lai gan Valsts prezidents Valdis Zatlers tikai šodien paziņoja savu lēmumu izsludināt Maksātnespējas likuma jauno redakciju, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons pieļauj, ka nepaies ilgs laiks, kad atkal likumā būs nepieciešamas izmaiņas.
Biznesa portālam "Nozare.lv" viņš norādīja, ka lielākais risks likuma piemērošanā ir tas, ka vairākas normas; īpaši tās, kas attiecas uz fizisko personu bankrota procedūru, var tikt piemērotas par darījumiem, kas tika noslēgti pirms likuma pieņemšanas.
Iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija brīdināja, ka ārvalstu banku akcionāri, iespējams, vēlēsies zaudējumus, kas radīsies, ieviešot atvieglotu privātpersonu bankrota procedūru, no valsts atgūt tiesas ceļā, taču šodien Tverijons atzina, ka viss būs atkarīgs no tā, kā likuma normas darbosies, cik aktīvi un kādā veidā tās izmantos Latvijas iedzīvotāji.
"Pašlaik vēl ir daudz aspektu, kurus prognozēt nav iespējams, tāpēc ir jāgaida nākamais gads, lai redzētu, kā normas darbosies un izdarītu secinājumus par to, vai izveidotais bankrota process ir vai nav ideāls, ko parādīt var tikai prakse," pauda baņķieru pārstāvis.
Viņš arī atzīst, ka Komercbanku asociācija cīņā par likuma redakciju neatzīst ne savu uzvaru, ne sakāvi, bet bankas respektēšot likumdevēju izteikto vēlmi, kas turpmāk regulēs maksātnespējas procesu Latvijā.
Par to, vai pati asociācija turpmāk mēģinās virzīt kādus jaunus grozījumus Maksātnespējas likumā, Tverijons atbildēja izvairīgi, sakot, ka atšķirībā no Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA), Komercbanku asociācija nav parakstījusi vienošanās ar kādu no politiskajiem spēkiem, bet pašas politiskās partijas, piemēram, "Saskaņas Centrs" jau ir paudušas, ka tās pēc vēlēšanām rosinās veikt izmaiņas likumā.
Kā jau vairākkārt Komercbanku asociācijas prezidents ir teicis, arī šoreiz viņš pauda neizpratni par to, kāpēc tik dedzīgi valsts līmenī notiek mēģinājumi aizstāvēt šauru kredītņēmēju grupu, bet netiek aizstāvēts cilvēku vairākums. Viņš uzsvēra, ka banku zaudējumi no Maksātnespējas likuma normu piemērošanas ietekmēs arī citus klientus, kuriem nākotnē būs augstākas kredīta saņemšanas izmaksas, kā arī ierobežotākas iespējas saņemt hipotekāros kredītus.
"Mēs neesam pret to, ka būtu jāpalīdz grūtībās nonākušajiem, bet, ja valsts to grib darīt, tad tas ir jādara par valsts resursiem, bet to slogu nevar uzlikt trešajām personām, jo aizdevēji jau nav tikai bankas," akcentēja Tverijons, norādot, ka bankām nekas nav iebilstams pret uzlabotajā Maksātnespējas likumā ietverto normu piemērošanu nākotnes darījumiem, taču tas, ka šīs normas attieksies arī uz jau iepriekš slēgtajiem darījumiem, kredītiestādes padarīšot daudz piesardzīgākas un prasīgākas kredītu izsniegšanā.
"Pateicoties likumam, saņemt hipotekāros kredītus būs daudz grūtāk un mazākā apjomā," brīdināja Tverijons.
"Nozare.lv" jau vēstīja, ka LAKRA atzinīgi vērtē Zatlera lēmumu izsludināt jauno Maksātnespējas likumu, kura pieņemšanu apvienība uzskata par savu uzvaru.
Apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka likums ir kompromisa variants starp visām pusēm, tā pieņemšana esot LAKRA lielā uzvara, jo likums ne tikai ļaušot ātrāk, lētāk un vienkāršāk iziet fiziskās personas maksātnespēju, bet došot arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem juridisku instrumentu sarunām ar bankām, lai maksātnespējas process vispār nebūtu jāsāk.
Kā ziņots, Valsts prezidents pieņēmis lēmumu izsludināt 26.jūlijā Saeimā pieņemto Maksātnespējas likumu, - to prezidents darīja zināmu žurnālistiem šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL).
Zatlers norādīja, ka Valsts prezidenta kanceleja nav saņēmusi lūgumus likumu neizsludināt, un tādi lūgumi nav izteikti arī valdībai. Viņš parlamenta pieņemto Maksātnespējas likumu vērtēja kā kompromisa variantu, kurā ņemti vērā viņa iepriekš paustie iebildumi.
Prezidenta preses dienests informē, ka prezidents atzinīgi vērtē caurlūkošanas procesā ieguldīto darbu, kas ļāvis iespējami ātrā laikā rast tādu problēmas risinājumu, kurā fiziskas personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņš padarīts atkarīgs no parādnieka kopējā saistību apjoma un iespējām segt saistību apmēru.
Zatlers uzsver, ka godprātīgiem parādniekiem, kuri ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ kļuvuši maksātnespējīgi, ar jauno Maksātnespējas likumu tiek dota jauna iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi. Tomēr tas uzliek arī valstij pienākumu nodrošināt, ka paredzētais kredītsaistību dzēšanas termiņš netiktu izmantots tā, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus.
Tādēļ motivācijas rakstā Saeimai Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka, paredzot Maksātnespējas likumā zināmus atvieglojumus parādniekiem, bet vienlaikus nepalielinot valsts uzraudzības pasākumus patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa tiek radīts palielināts risks ēnu ekonomikas jomā. Valsts prezidents aicināja izvērtēt, vai parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību.
Ņemot vērā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izšķiršanos šādu papildu uzraudzību noteikt nevis Maksātnespējas likumā, bet gan citos normatīvajos aktos, Valsts prezidents atkārtoti aicina Saeimu turpināt darbu pie uzraudzības un kontroles mehānisma pilnveides, kā arī izsvērt nepieciešamību pastiprināt personas atbildību par likumpārkāpumiem maksātnespējas procesa gaitā.
Jau ziņots, ka 26.jūlijā Saeima, otrreiz caurlūkojot Maksātnespējas likumu, vienojās par parādnieku maksātnespēju.
Maksātnespējas likuma 155.pantā tiks noteikts, ka fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.
Gadījumā, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas (mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas), fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt atlikušo saistību apmēru, divu gadu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks dots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35% no kopējām saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas jeb mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas.
Triju gadu termiņš atlikušo parādsaistību nokārtošanai tiks dots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.
Triju gadu un sešu mēnešu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks dots parādniekiem, kuri parāda segšanai spēs novirzīt tikai trešdaļu no saviem ienākumiem, kuri nevar būt mazāki par minimālo algu.
Likumā arī tiks noteikts: ja parādnieka kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasību segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā viena trešdaļa no minimālās mēnešalgas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.
Ja fiziskās personas maksātnespējas process ir sākts līdz 2010.gada 31.oktobrim un nav izbeigts, fiziskajai personai ir tiesības pēc tam, kad ir pārdota visa fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā paredzētā manta, lūgt tiesu uzsākt saistību dzēšanas procedūru saskaņā ar šī likuma noteikumiem.
Likums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī.