Ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība") ir sašutis par pērn decembrī notikušo darījumu starp Latvijas nacionālo lidsabiedrību AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") un tās vadītājam Bertoltam Flikam piederošo uzņēmumu SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", solot darītu visu, lai "airBaltic" zīmolu pārdošanas darījums tiktu anulēts.
Ministrs uzskata, ka aviokompānijas vadītājs Fliks nekaunīgā veidā ir ticis pie "airBaltic" nozīmīgākajiem aktīviem un tādējādi ir mazinājis aviokompānijas vērtību, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Kampara preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Kampars apņēmies darīt visu, lai šis darījums tiktu anulēts un "airBaltic" īpašumā tiktu atgriezti uzņēmuma zīmoli, uzsvēra Sabajevs.
"Šodien publiskotais darījums nepārprotami apliecina, ka Fliks ir darbojies savās, nevis kompānijas interesēs. Šis darījums ir mazinājis "airBaltic" kā uzņēmuma vērtību," sašutumu pauž Kampars.
Biznesa portālam "Nozare.lv" Sabajevs norādīja, ka Kampars, tāpat kā liela daļa Latvijas iedzīvotāju, par šo darījumu uzzināja no masu medijiem. Ministrs jau tuvākajā laikā ievākšot plašāku informāciju par darījumu, tā detaļām, lai lemtu par turpmāko rīcību darījuma anulēšanai.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) par zīmola pārdošanu šodien uzzinājis no masu medijiem, tāpēc šis būs viens no galvenajiem sarunu tematiem gaidāmajā vizītē "airBaltic", aģentūrai LETA sacīja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.
Premjers plašākus komentārus par "airBaltic" zīmola pārdošanu nesniedza arī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un žurnālistiem vien norādīja, ka tikšanās ar lidsabiedrības, lidostas un "Latvijas gaisa satiksmes" vadību bijusi ieplānota jau iepriekš un tās laikā viņš arī plānojis detalizēti uzklausīt un pārrunāt visus aktuālos jautājumus.
Pagājušā gada decembrī notikušajā sapulcē Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") padome nav šaubījusies par aviokompānijas zīmola pārdošanas izdevīgumu un lēmumu pieņēmusi vienbalsīgi, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš.
"Šis darījums nav samazinājis kapitāļdaļas vērtību nevienam no akcionāriem," apgalvo Legzdiņš, piebilstot, ka zīmola vērtību pēc "airBaltic" pasūtījuma novērtējis starptautiska auditora "Ernst & Young" Lietuvas birojs. "Es uzskatu, ka ja privātais akcionārs ir gatavs ieguldīt kompānijā līdzekļus, darboties kompānijas interesēs - tā ir ļoti laba zīme. Tas nozīmē, ka viņš tic uzņēmuma nākotnei. Atcerēsimies, ka darījums notika laikā, kad "airBaltic" iepriekšējā, 2008.gadā bija nozīmīgi zaudējumi."
Legzdiņš arī norāda, ka lēmums par zīmola pārdošanu aviokompānijas vadītājam Bertoltam Flikam piederošajam uzņēmumam "Baltijas aviācijas sistēmas" pieņemts, lai piesaistītu kapitālu finansu situācijas stabilizēšanai un turpmākai attīstībai.
Kā ziņots, pagājušā gada decembrī "airBaltic" pārdevusi savu zīmolu un ar to saistītas piecas preču zīmes Flika uzņēmumam SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", kas "airBaltic" kontrolē 47,2%, šodien raksta "Dienas Bizness".
Vienlaikus pārdotas arī preču zīmes "airBaltic.com", "airBaltic Travel.com", "airBaltic Hotels", "Baltic Miles" un "Baltic Taxi".
Kā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), "airBaltic" gada pārskats vēl nav apstiprināts akcionāru sapulcē. Viņš izteicās, ka valstij kā "airBaltic" galvenajam akcionāram ar 52,6% akciju šajā jautājumā būs sava teikšana.
Pēc Dombrovska teiktā, šādu darījumu Fliks cenšoties pamatot ar pūlēm piesaistīt papildu finansējumu.
Saskaņā ar "airBaltic" 2009.gada auditētajā pārskatā minēto uzņēmuma preču zīmju vērtību 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu apjomā pērn noteicis sertificēts un nozarē atzīts vērtēšanas uzņēmums. Atbilstoši pārdošanas līgumam norēķini par preču zīmes iegādi jāveic līdz 2010.gada 31.decembrim.
Lai gan "airBaltic" gada pārskatā minēts, ka "airBaltic" maksā SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" par minēto preču zīmju, izņemot "Baltic Taxi", lietošanu saskaņā ar 2009.gada nogalē parakstīto licences līgumu un samaksa tiks noteikta 2010.gada laikā, nedz Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Anrijam Matīsam, nedz "airBaltic" padomes priekšsēdētājam Vigo Legzdiņam nebija īsti zināms, vai par preču zīmes izmantošanu jāmaksā. Gada pārskatā norādīts, ka aviokompānija par preču zīmēm "airBaltic" un "airBaltic.com" maksās mainīgu licences ikmēneša maksu, raksta "Dienas Bizness".
Legzdiņš laikrakstam norāda, ka preču zīmes pārdošana bijis darījums, lai "airBaltic" nopelnītu naudu un uzlabotu finanšu stāvokli, kā arī vienlaikus gūtu papildu netiešu labumu no pārējiem biznesiem, kas izmanto šo zīmi. "Tāds bija pamatojums no menedžmenta, tostarp Flika puses," sacīja Legzdiņš.
Sākotnēji jautāts, kā viņš skaidro, ka "airBaltic" tāpat būs jāmaksā par preču zīmes izmantošanu, Legzdiņš minēja, ka "tādā gadījumā tas zināmā mērā līdzinās aizdevumam", tomēr vēlāk viņš nedaudz mainīja savu viedokli, sakot, ka "airBaltic" un citi tā uzņēmumi "airBaltic" preču zīmi var lietot bez maksas un kompānijai ir iespēja piecu gadu laikā preču zīmi izpirkt.
Matīss norāda, ka aviokompānijas pārskats apstiprināts padomē, bet akcionāru sapulcē vēl tiks lemts par gada pārskata apstiprināšanu.
"airBaltic" pārstāvis Jānis Vanags laikrakstam norāda, ka, pārdodot preču zīmi, "airBaltic" piesaistījis papildu finansējumu laikā, kad aviosabiedrībai bijis nepietiekams kapitāls, kas radījis grūtības piesaistīt kredītiestāžu finansējumu.
"airBaltic" un finanšu ekspertiem ir pretēji viedokļi par to, vai preču zīmes pārdošana ietekmē valsts ieguldījumu vērtību nacionālajā aviokompānijā, kurā valsts šogad lēma ieplūdināt 15,6 miljonus latu kapitāla palielināšanai, jau zinot, ka preču zīme ir pārdota.
Legzdiņš uzskata, ka pēc šī darījuma valsts īpašumā esošā "airBaltic" daļu vērtība nemainās. Tikmēr ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka tas noteikti samazina valsts ieguldījumu vērtību "airBaltic" un ir visai dīvaini, ka uzņēmuma padome atbalstījusi šādu darījumu. Pēc viņas teiktā, no Flika puses ir nekaunīgi pārkāptas ētikas normas, vienlaikus pārvaldot valsts īpašumu.
"Ja preču zīme maksā vairāk, bet tā tiek pārdota par zemāku cenu, valsts, protams, zaudē daļu vērtības. Otrkārt, tas apgrūtina valsts kapitāla daļu pārdošanu, jo valsts vairs nekontrolē būtisku aktīvu," norāda investīciju bankas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
Vienīgi tad, ja preču zīmes vērtība ir mazāka par deviņiem miljoniem latu, var teikt, ka valsts kontrolēts uzņēmums pārdevis veiksmīgi un saņēmis vairāk naudas, kuru valstij nebija iespējas investēt. "Tomēr, tā kā valsts vairs nekontrolē preču zīmi, tā kļūst atkarīga no viena akcionāra un pārdošanas gadījumā potenciālajiem pircējiem būs jāpērk gan "airBaltic", gan "Baltijas aviācijas sistēmas", un tad var izrādīties, ka nosacīti "airBaltic" maksā desmit miljonus, bet "Baltijas aviācijas sistēmas" - 90 miljonus, sacīja Rungainis, uzsverot, ka preču zīme ir būtisks aktīvs.