Latvijas pasts pērn saņēma, sašķiroja un piegādāja 47 miljonus vēstuļu. Tāpat kā senos laikos vēstuļu šķirošanu Latvijā veic ar rokām, kaut arī tas notiek modernā šķirošanas kompleksā, kura būvniecība izmaksāja aptuveni 10 miljonus latu.
"Latvijā pasta sūtījumu apjoms ir par mazu, lai atmaksātos iegādāties un uzstādīt automātisku vēstuļu šķirošanas līniju. Tādu ir vērts iegādāties, ja vēstuļu apjoms gadā sasniedz vismaz 100 miljonu," stāsta Latvijas pasta (LP) Sūtījumu apstrādes un piegādes departamenta direktors Māris Kleinbergs.
Pa pastu sūtītās korespondences samazināšanās ir ietekmējusi arī LP 2009. gada finanšu rezultātus. Uzņēmuma apgrozījums 2009. gadā bija 44,19 miljoni latu, kas ir par 6,2 procentiem mazāk nekā 2008. gadā. LP valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss to skaidro gan ar krīzes ietekmi, gan ar interneta korespondences palielināšanos.
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) atzinās, ka, stājoties ministra amatā, viņam lielākās raizes sagādājis tieši Latvijas pasts – uzņēmums, kas ir monopola stāvoklī un sniedz pakalpojumus tik lielai sabiedrības daļai, bet strādā ar 20 miljonu latu zaudējumiem. Tāpēc viņš bija gandarīts, ka LP pērn izdevies tos samazināt. 2007. gadā LP strādāja ar 13 miljonu latu zaudējumiem, 2008. – ar 3,5 miljonu latu zaudējumiem, bet pērn zaudējumu apjoms bija 159 300 latu. LP valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss uzsvēra, ka arī pirmā pusgada rezultāti ir cerīgi. Ieņēmumi sasniegti plānotā apjomā, bet izdevumi samazināti līdz 96 procentiem no budžetā plānotā.
"Latvijas pastam izdevies pārtraukt kritumu, kuru veicināja nepamatoti lieli investīciju projekti – tika būvētas jaunas ēkas, nojauktas vecās," kritiski sacīja K. Gerhards. Lielākās investīcijas ieguldītas jaunā šķirošanas kompleksā pie Rīgas lidostas. Tā būvniecība izmaksāja aptuveni 10,7 miljonus latu.