Darbu sāk jaunā "Parex bankas" padome

No šodienas darbu sāk jaunā AS "Parex banka" padome: par "Parex bankas" padomes priekšsēdētāju šonedēļ ievēlēts līdzšinējais "Parex bankas" padomes priekšsēdētāja vietnieks Maikls Borks, tāpat padomē ievēlēti Sarmīte Jumīte, Vladimirs Loginovs un Meri Elena Kolinsa.

Borkam ir gandrīz 40 gadu ilga pieredze banku sektorā - viņš karjeru uzsācis 1971.gadā Īrijas Centrālajā bankā, vēlāk strādājis Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) saistībā ar izsniegtajiem ārvalstu aizdevumiem, ieņēmis Īrijas bankas "NCB Group" finanšu direktora amatu, kā arī turpinājis darbu SVF, sadarbojoties ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu centrālajām bankām.

No 1992. līdz 1997.gadam Borks bijis arī Latvijas Bankas padomnieks. No 1997. līdz 2006.gadam Borks ieņēma AS "Rietumu banka" prezidenta un valdes priekšsēdētāja amatus, bet 2009.gadā tika ievēlēts "Parex bankas" padomē.

Īrijas valdība Borku iecēlusi par goda konsulu Latvijā, un Borks ir Sertificētu grāmatvežu asociācijas (FCCA) biedrs.

Savukārt Loginovam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze investīciju banku un korporatīvo finanšu jomā, tostarp darījumu organizēšanā tādiem uzņēmumiem kā "Baltcom", "GSM", "Mobil plus", "Kolorits", privatizācijas darījumu organizēšanā tādiem uzņēmumiem kā "Ventspils nafta", "Latvijas Unibanka", kā arī daudziem citiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Patlaban Loginovs ir Privatizācijas aģentūras konsultants, pirms tam bijis Investīciju pakalpojumu daļas vadītājs "Parex bankā". Viņam ir ASV iegūts finanšu analītiķa grāds.

Jumīte ieņēmusi virkni vadošu amatu Finanšu ministrijā, tostarp vadījusi ārējā parāda administrēšanas daļu. Patlaban viņa vada Valsts kases Juridisko daļu. Jumīte ir piedalījusies pārrunās par valsts aizdevumu un valsts garantiju izsniegšanu gan ar Pasaules banku, gan ar Eiropas Investīciju banku, gan citām bankām Latvijā.

Kolinsai ir vairāk nekā 30 gadu pieredze banku sektorā. Viņa ir neatkarīga finanšu konsultante, kura specializējusies investoru piesaistē jaunajiem tirgiem Centrāleiropā un Austrumeiropā, Krievijā un Centrālajā Āzijā. Pirms tam vairāk nekā astoņus gadus viņa strādājusi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB), kur nodarbojās ar uzņēmumu restrukturizēšanu un atveseļošanu pēc krīzes.

Iepriekšējā "Parex bankas" padome tika apstiprināta akcionāru sanāksmē šā gada 6.aprīlī, kurā tika ievēlēts Juris Jākobsons, Maikls Borks, Lorencs Filips Adamss, Juris Vaskāns un Klāvs Vasks.

Patlaban "Parex bankas" 76,6% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB. Pārējās akcijas pieder mazākuma akcionāriem.

LETA jau ziņoja, ka ERAB iegādāsies kapitāla daļas arī jaunajā no AS "Parex banka" izdalītajā bankā AS "Citadele banka".

To pēc slēgtās valdības sēdes, kurā tika izskatītas šī darījuma tehniskās nianses, žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).

Valdība devusi atļauju Privatizācijas aģentūrai pārdot ERAB 25% plus vienu akciju no "Citadele bankas" kapitāla, kurš patlaban ir 103 miljoni latu. Līdz ar to ERAB ieguldījums jaunajā finanšu institūcijā varētu būt ap 25 miljoniem latu.

Savukārt "Parex bankas" vadītājs Nils Melngailis uzsvēra, ka valdība pieņēmusi pēdējo lēmumu, kurš bijis nepieciešams veiksmīgai bankas sadalīšanai. Ar ERAB līdzdalību "Citadele bankā" tiks nodrošināta veiksmīga virzība, lai 1.augustā banka sāktu darbu.

Jau ziņots, ka šā gada 23.martā Ministru kabinets pieņēma lēmumu no "Parex bankas" izdalīt daļu aktīvu un veidot jaunu banku. 30.jūnijā "Citadele banka" tika reģistrēta Komercreģistrā, savukārt 29.jūnijā banka saņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci kredītiestādes darbībai.

Bankas dibinātāja ir Privatizācijas aģentūra.

"Parex bankas" labo aktīvu pārnešanu jaundibinātajā "Citadele bankā" plānots īstenot naktī uz 1.augustu. Jaunā banka pārņems esošās "Parex bankas" filiāles, lielāko daļu aktīvu, darbības un operācijas.

Atbildīgie ministri jau informējuši, ka bankas restrukturizācija norit pēc plāna, bet Eiropas Komisijas lēmums par iesniegto "Parex bankas" restrukturizācijas plānu varētu būt zināms rudenī.

Svarīgākais