Ivara Godmaņa valdības pieņemtais un Valda Dombrovska valdības pildītais lēmums nepildīt Biodegvielas likumā un tam pakārtotajos valdības noteikumos garantētās valsts saistības pret biodegvielas ražotājiem nozīmē, ka nākamās Latvijas valdības biodegvielas ražošanas nozares vietā saņems pienākumu kompensēt nozares likvidācijas radītos zaudējumus un taisnoties Eiropas Savienības institūcijām par ES direktīvas nepildīšanu.
Likumdošanas aktos nostiprināts solījums attīstīt Latvijā biodegvielas ražošanu bija viens no nosacījumiem Latvijas uzņemšanai ES. Tās nostāja ir formulēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija direktīvā 2003/30/EK Par biodegvielu un citu atjaunojamo veidu degvielu izmantošanas veicināšanu transportā. Tā paša gada 19. decembrī Latvijas valdība paveica vienu no pēdējiem darbiem, lai nodrošinātu Latvijas atbilstību ES kritērijiem, – izdeva Einara Repšes valdības rīkojumu, kas ļāva Latvijai paziņot uz Briseli, ka mums esot izstrādāta un apstiprināta programma biodegvielas ražošanai un lietošanai pat no 2003. gada līdz 2010. gadam. Īstenībā Latvija vēl vairākus gadus ražoja tikai papīrus par biodegvielu, kurus vainago 2005. gada 17. martā pieņemtais Biodegvielas likums. Tolaik sacerētajiem dokumentiem tagad ir tāda nozīme, ka tie ļauj viennozīmīgi pierādīt, ka un kā tieši Latvija ignorē visas ES un nacionālās likumdošanas normas attiecībā uz biodegvielas ražošanu un apriti. Izņēmums šeit varētu būt tikai tie I. Godmaņa un V. Dombrovska valdību rīkojumi, ar kuriem tiek atceltas visas iepriekšējās normas un valdības saistības. Pašlaik notiek šo rīkojumu likumības izskatīšana Satversmes tiesā.
Kā tika radīta nozare
Biodegvielas nozares radīšana Latvijā kļuva iespējama pēc tam, kad valsts Biodegvielas likuma un tam pakārtoto valdības noteikumu līmenī noteica valsts dotāciju apjomu – valsts piemaksas par katru saražoto bioetanola un biodīzeļa litru, kā arī kvotas šādi dotētas degvielas ražošanai. Bez šāda veida atbalsta biodegvielas ražošana nav iespējama nekur pasaulē. 2006.–2008. gadā savu darbību sāka septiņi biodegvielas ražošanas uzņēmumi.
Bet Godmanis pateica BET
Jau 2008. gada beigās Latvijas valdība pārtrauca pildīt savas saistības pret biodegvielas ražotājiem. 2008. gada 15. aprīlī I. Godmaņa valdība izdeva noteikumus nr. 280 Par finansiāli atbalstāmām kvotām biodegvielai, bet tā paša gada 16. decembrī grozīja šos noteikumus un ierakstīja tajos atrunu, ka "tiešā atbalsta izmaksas tiek proporcionāli samazinātas, ja kopējais pieprasītais atbalsta apmērs par saražoto biodegvielu pārsniedz budžeta programmā attiecīgajā gadā pieejamos finanšu līdzekļus". Tas tika izdarīts brīdī, kad uzņēmēji jau bija pārstrādājuši biodegvielā 2008. gadā izaudzētos un pārstrādes uzņēmumu iepirktos graudus un rapša sēklas. Cenšoties izvairīties no jaunizveidoto uzņēmumu un visas nozares likvidācijas, ražotāji un bankas ir tieši tāpat finansējuši biodegvielas ražošanu visu 2009. gadu, kā arī 2010. gada pirmajā pusē. Šajā laikā uzņēmēji ir ne vienu reizi vien teikuši, ka viņu finansiālās iespējas ir izsmeltas. Valdība no tā izdarījusi secinājumu, ka šādos brīdinājumos nevajag klausīties.
Valsts parādu summa
Biodegvielas ražošanas uzņēmumi gan individuāli, gan Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas līmenī ir vērsuši atbildīgo ministriju un visas valdības uzmanību uz radušos situāciju. Tā nav jaunums V. Dombrovska valdībai. Šā gada 12. maijā valdība izdeva rīkojumu nr. 270 Par tiešā atbalsta apmēra likmēm biodegvielas ražošanai 2010. gadā, kura anotācijā Ekonomikas ministrija iekļāva trāpīgu atgādinājumu, ka jau 2008. gadā par kvotu ietvaros saražoto, bet valdības neapmaksāto biodegvielu "turpmākajiem gadiem ir radīts budžeta slogs 9 210 570 latu apmērā". Pagaidām šo slogu notur biodegvielas nozares ražotāji un kreditori, taču nozares likvidācija nenozīmētu valsts budžeta atbrīvošanu no šīm saistībām; vienkārši ražojošu uzņēmumu vietā šo naudu saņemtu uzņēmumu likvidatori, kuri pēc Latvijā iesakņojušās prakses spēj gaidīt naudu daudz ilgāk nekā ražotāji. Drīz pēc tam valdība atkal lēma par biodegvielas nozari. 25. maijā tika izdots valdības rīkojums nr. 296 Par neizmaksātā tiešā atbalsta apmēru par 2009. gadā saražoto biodegvielu, kura anotācijā atzīts, ka "neizmaksātā tiešā valsts atbalsta summa par 2009. gadā saražoto biodegvielu ir 17 191 220 latu". Biodegvielas ražošanas kvotas 2010. gadam ir noteiktas ar tādu aprēķinu, ka nozares uzņēmumi turpinās kreditēt valdību par aptuveni tādu pašu summu arī šajā un nākamajā gadā.
Valdība pielabina Satversmes tiesu
Viens no nosacījumiem, ar kuriem valdības darba kārtībā parādījās dokumenti ar nosaukumiem, kas deva solījumus nokārtot valdības saistības pret biodegvielas ražotājiem, bija Satversmes tiesā ritošie procesi par valdības prettiesisko rīcību. Tomēr šo dokumentu nosaukumi neatbilst savam saturam. Tajos tagadējā valdība atzīst 2008.–2010. gadā radušās saistības un sola, ka nākamās Latvijas valdības šīs saistības nokārtos pēc nezināma grafika laikā līdz 2019. gadam. Šādi solījumi nav pieņemami, jo biodegvielas ražotājiem jau šobrīd ir jānorēķinās ar savām bankām un tie nevar cerēt uz nākamiem kredītiem, bez kuriem nozares pastāvēšana nav iespējama. Ar savu saistību atzīšanu V. Dombrovska valdība tomēr ir panākusi, ka Satversmes tiesa izbeidz iesāktās lietas par I. Godmaņa un V. Dombrovska valdību rīkojumiem, bet tajā pašā laikā uzsāk nākamās. Šā gada 19. februārī Satversmes tiesa apmierināja biodegvielas ražotāju SIA Mamas D un SIA Bio-Venta pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar valdības 2008. gada 15. aprīļa noteikumu nr. 280 tagadējās redakcijas neatbilstību Satversmei.
Laimes lācītis laimi nenes
Ar 2009. gada 1. oktobri tika ieviests obligātais 5% biodegvielas piemaisījums fosilajai degvielai, tomēr faktiski šī piemaisīšana vai nu nenotiek vispār, vai arī tiem izmantota citu valstu subsidētā biodegviela.
Biodegvielas nozares pastāvēšanai izšķirošais jautājums tomēr ir tas, vai nozares uzņēmumi tuvākajā laikā sāks saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas veikti kopš 2008. gada otrās puses. Par to biodegvielas ražotāji klātienē stāstīja V. Dombrovskim, kurš 16. jūlijā apmeklēja Ventspils biodīzeļdegvielas ražotni Bio-Venta. Tas ir lielākais attiecīgā produkta ražotājs, t. i., potenciālais ražotājs ar jaudu līdz 100 000 tonnu biodīzeļdegvielas un 35 000 tonnu rapša eļļas gadā. Ja šī jauda tiktu izmantota, tad Latvijā par 1400 pieaugtu darba vietu skaits, par 2,5% uzlabotos ārējās tirdzniecības bilance un par 1,5% – Latvijas apstrādes rūpniecības gada apgrozījums. Uzņēmuma produkcija varētu aizstāt 15% Latvijā izlietotās dīzeļdegvielas ar biodīzeļdegvielu. Tas viss tā varētu būt, ja vien uzņēmums jau Ministru prezidenta vizītes brīdī neatrastos piespiedu dīkstāvē "katastrofāla apgrozāmo līdzekļu deficīta dēļ", kā to formulēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Ministru prezidenta atbilde bija, ka "sekos darbības, lai Eiropas Komisijas notifikācijas procedūras ietvaros nodalītu tiešā un netiešā valsts atbalsta biodegvielas ražošanai jautājumus". Viņa preses pārstāve Līga Krapāne šo dziļo domu Neatkarīgajai izskaidroja pavisam vienkārši – valdība netaisās dzēst savus parādus biodegvielas ražotājiem.