Latvijas Bankas (LB) šodien rīkotajā sarunā par uzticību finanšu tirgos un tautsaimniecībā eksperti aicināja valdību nekavēties ar nākamā gada budžeta pieņemšanu, norādot, ka tas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicinātu uzticību Latvijas finanšu sektoram un tautsaimniecībai.
Eksperti sarunas laikā uzsvēra, ka veiksmīga budžeta pieņemšana būs viens no nosacījumiem, kas ļaus ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem un sabiedrībai atjaunot uzticību finanšu un tautsaimniecības norisēm Latvijā.
Kā vēl vienu būtisku priekšnosacījumu uzticības atjaunošanai eksperti minēja prognozējamību un politisko procesu caurredzamību, kas ļautu uzņēmējiem savu darbību plānot arī ilgtermiņā. Tāpat tika norādīts uz nepieciešamību valdībai veidot atklātu un skaidru komunikāciju, kas varētu veicināt plašāku un precīzāku izpratni par politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī.
LB Monetārās politikas pārvaldes Finanšu analīzes daļas vadītājs Elmārs Zakulis sarunas laikā uzsvēra, ka pēdējā gada laikā Latvijai pasaules finanšu un ekonomikas nozares masu medijos ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Salīdzinot ar 2008.gadu, šogad vārds "Latvija" ziņu aģentūras "Reuters" ziņās ir pieminēts pat divas reizes vairāk. Arī, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvijas finanšu un ekonomikas norisēm uzmanība ir pievērsta vairāk.
Zakulis uzsvēra, ka tik mazai ekonomikai kā Latvijai uzticības faktors ir ļoti nozīmīgs un krīzes laikā uzticības faktora nozīme starptautiskajā vidē ir ļoti pieaugusi.
Viņš arī sacīja, ka ārvalstu investoru ticību Latvijas ekonomiskās attīstības potenciāliem mazina arī nepārtrauktā ziņu straume par Latvijas valsts kredītreitinga samazināšanos, ekonomiskās lejupslīdes straujumu, valdības nestabilitātes pazīmēm, budžeta pieņemšanas kavēšanos, strukturālo reformu īstenošanas progresa trūkumu, riskiem starptautiskās finanšu palīdzības programmas izpildei, kā arī spekulācijas par lata devalvāciju.
Reitingu samazinājums rada arī grūtības piesaistīt nepieciešamos finanšu resursus, bet augstais obligāciju ienesīgums raksturo investoru sakāpināto riska uztveri un neuzticības pakāpi attiecībā uz ieguldījumiem Latvijā, atzīmēja Zakulis.
LB eksperts arī norādīja, ka zemāko uzticības vērtējumu Latvijai citu Baltijas valstu vidū vienmēr bijis iespējams pamatot ar daudz zemāko kredītreitingu. "Nebaudot augstu uzticību, finanšu resursus piesaistīt nav iespējams arī par augstu cenu," pauda eksperts, norādot, ka vietējie valūtas un naudas tirgi samērā strauji reaģēja uz dažādām pašmāju norisēm, kas mazināja ticību finanšu stabilitātei Latvijā.
"D-indekss", kas mēra, cik liels skaits publikāciju Latvijas masu medijos ir bijis par lata iespējamo devalvāciju, parāda, ka publiskajā telpā vārda "devalvācija" lietojuma biežums ir cieši saistīts ar tam sekojošu riska uztveres kāpumu finanšu tirgos. Šāda veida publikācijas, kuru pamatā nebija situācija finanšu tirgos, ir radījušas tajos reakciju. Piemēram, pēc atsevišķām publikācijām bija vērojams, ka pastiprinās pieprasījums pēc LB valūtas intervencēm vai tika palielinātas lata procentu likmes.
Zakulis uzsvēra, ka zaudēto uzticību atgūt ir ļoti grūti un tas ir "gadu, nevis pāris mēnešu jautājums". Viņš gan pauda, ka optimistiski uzlabojumi ekonomikā varētu būt pēc 2010.gada budžeta pieņemšanas, kas varētu būtiski ietekmēt uzticības atjaunošanos.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs Andris Lauciņš sacīja, ka atsevišķās nozarēs krīzes varētu dot pozitīvu ietekmi, jo ir samazinājušās dažādas izmaksas, kas līdz šim bija augušas. Viņš pieļāva, ka par iespēju savu biznesu veidot Latvijā varētu izrādīt tie investori, kuri vēlas veidot administratīvos uzņēmumus.
Savukārt SIA "Statoil Latvia" izpilddirektors Sandis Šteins akcentēja nepieciešamību valdībai veidot komunikāciju ar sabiedrību un uzņēmējiem, lai visas īstenotās darbības būtu skaidras un saprotamas. Viņaprāt, liela nozīme uzticības veidošanā ir arī valsts attieksmei.
"Iespējams, valsts institūciju starpā ir nepieciešams veidot reputācijas sarakstu, kas radītu iekšēju konkurenci un veicinātu to kvalitatīvāku darbību," pieļāva Šteins.
Savukārt Ieguldījumu brokeru sabiedrības "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis uzsvēra, ka līdz šim ir pieļautas milzīgas kļūdas valsts veidošanā, tāpēc sabiedrībai kopumā ir jāapzinās un jāsaprot, ka ir nepieciešama skaidra vīzija un ideja, kas ļautu valsti veidot vismaz vidējā Eiropas līmenī.
"Mēs paši jau desmit gadus hroniski neuzticamies savai valstij un valdībai, tāpēc ko mēs varam gaidīt no ārvalstu investoriem, ja mēs paši savai valstij neticam," retoriski vaicāja Rungainis.
Arī AS "SEB banka" galvenais ekonomists un Ministru prezidenta ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos Andris Vilks, uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas atgūšanos varētu bremzēt nākamā gada budžeta veidošana, kas tikai veicina nenoteiktību un neskaidrību.
"Patlaban notiekošie procesi liecina, ka valdība budžeta veidošanā ir iegājusi jau priekšvēlēšanu raundā," sacīja Vilks, norādot, ka valdībai ir jāizpilda starptautiskajiem aizdevējiem apsolītie mājasdarbi, bet tajā pašā laikā visām darbībām ir jābūt ar skaidru izpratni, kas un kāpēc tiek darīts.
Tāpat, viņaprāt, budžeta veiksmīga pieņemšana varētu mainīt arī situāciju kreditēšanā, norādot, ka būtisks ir jautājums, vai Latvija patlaban ir tā vieta, kur mātesbankām novirzīt savus resursus kreditēšanai.