"Saskaņas centra" Saeimas frakcija ST lūdz vērtēt Kredītiestāžu likumu

Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas deputāti Satversmes tiesā (ST) apstrīdējuši vairākas Kredītiestāžu likuma normas, aģentūru LETA informēja SC Saeimas frakcijā.

SC deputāti norāda, ka vairāki Kredītiestāžu likumā ieviestie panti ir antikonstitucionāli un vienīgais izskaidrojums tam ir steiga, kādā šie likuma labojumi 2009.gadā tika pieņemti.

Pieteikumā ST uzsvērts, ka Kredītiestāžu likumā lietotais termins "kredītiestāžu uzņēmums" ir ļoti neskaidrs un paver iespēju dažādiem nepamatotiem bankas klientu un kreditoru tiesību ierobežojumiem, kā arī koruptīviem riskiem.

SC norāda, ka "Kredītiestāžu uzņēmuma" neskaidrais formulējums "paver bankām brīvas rokas manipulēt ar īpašumu, ko klienti ir nodevuši banku rīcībā. Tādejādi Kredītiestāžu likums bankām nodrošina iespēju nerēķināties ar savu klientu un kreditoru interesēm, kā arī ierobežo iespējas banku kreditoriem aizstāvēt savas intereses tiesiskā ceļā".

Tāpat SC ieskatā, ar "kredītiestāžu uzņēmuma pāreju" saistītās normas vedina domāt, ka Kredītiestāžu likumā veikto sasteigto grozījumu mērķis ir bijis dot iespēju kredītiestādēm izvairīties no daļas savu saistību izpildes un apiet Komerclikumā garantēto kreditoru interešu aizsardzību.

Apstrīdētās normas Kredītiestāžu likumā nepamatoti izceļ bankas citu uzņēmumu vidū un piešķir pārākas tiesības salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem.

SC ieskatā, ar vairākām likuma normām būtiski tiek sašaurinātas banku kreditoru tiesības un banku atbildība pret to klientiem, jo likuma normas atļauj bankām brīvi manipulēt ar tās aktīviem. Tas savukārt būtiski palielina korupcijas risku un paver iespēju bankām neņemt vērā savu kreditoru intereses, tostarp arī vienkāršo noguldītāju un norēķinu kontu lietotāju intereses.

"Diemžēl vienīgā institūcija, kurai ir saglabātas pilnvaras ierobežot šo banku patvaļu, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šāda situācija ir klajā pretrunā gan ar Satversmi, gan arī ar starptautiskajām tiesību normām, kas aizstāv īpašuma tiesības un tiesības uz tiesisko aizsardzību," norāda SC.

Deputāti sūdzībā ST pauž uzskatu, ka Satversmei un starptautiskiem tiesību principiem neatbilst Kredītiestāžu likuma 59.2 pants, 59.3 pants, 59.4 pants, 117.panta ceturtās daļas 3.punkts, 173.panta ceturtā daļa un 185.panta pirmā daļa.

Kā norāda SC, iepriekšminētās likuma normas ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu, 90.pantu, 91.pantu, 92.pantu un 105.pantu un tāpēc ir atzīstamas par spēkā neesošām kopš to pieņemšanas dienas.

Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 90.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību, bet 105.pants garantē ikvienam tiesības uz īpašumu.

SC deputāti norāda, ka atsevišķas Kredītiestāžu likuma normas pārkāpj arī ārvalstu suverenitātes principu, jo paredz to, ka likuma normas tik attiecinātas uz visiem Latvijas banku īpašumiem, tajā skaitā tiem, kas atrodas ārpus Latvijas teritorijas un jurisdikcijas.

Ekonomika

Elektrības nozarē nākamā gada 9. februārī gaidāmas būtiskas izmaiņas, jo Latvija, Lietuva un Igaunija atvienosies no Krievijas elektroenerģijas tīkliem. “Eesti Energia” savus klientus Igaunijā, kuri nevēlas riskēt, aicina jau laicīgi – novembrī un decembrī – mainīt elektrības tarifu.

Svarīgākais