Meteorīts aizbiedē klientus

© F64

Konkurences cīņā mobilo sakaru tirgū Latvijā klientus visvairāk zaudē Tele2. Kopš 2005. gada decembra, kad Latvija ieviesa Eiropas Savienības direktīvu par numura saglabāšanu, pārejot no viena pie cita mobilo sakaru operatora, telekomunikāciju uzņēmumu rūpīgi slēptie dati atklāj, ka vislielāko zaudēto klientu skaitu piedzīvojusi Tele2.

Četrarpus gadu laikā to pametis 126 431 klients. Zīmīgi, ka trešā daļa no šiem aizgājējiem lēmumu par Tele2 tīkla pamešanu pieņēmuši pēc pretrunīgi vērtētās Meteorīta kampaņas. Laikposmā pēc Meteorīta kampaņas Tele2 zaudējusi 40 713 klientu, LMT – 28 860 klientu, Bite – 6815.

Kopš 2005. gada decembra, kad Latvija ieviesa Eiropas Savienības direktīvu par numura saglabāšanu, pārejot no viena pie cita mobilo sakaru operatora, telekomunikāciju uzņēmumu rūpīgi slēptie dati atklāj, ka vislielāko zaudēto klientu skaitu piedzīvojusi Tele2. Četrarpus gadu laikā to pametis 126 431 klients. Zīmīgi, ka trešā daļa no šiem aizgājējiem lēmumu par Tele2 tīkla pamešanu pieņēmuši pēc pretrunīgi vērtētās Meteorīta kampaņas. Ik nedēļu operatoru pamet vairāk nekā tūkstotis abonentu.

Kas otram bedri rok

Pērn 25. oktobra rītā Latviju pāršalca ziņa, ka Mazsalacā nokritis meteorīts, atstājot zemē pamatīgu krāteri. Dažas dienas vēlāk Tele2 atzinās, ka tas ir viņu kampaņas mārketinga triks. Jau tobrīd pasaules ietekmīgais biznesa laikraksts Financial Times brīdināja, ka Zviedrijas mobilo telekomunikāciju kompānijas Tele2 reklāmas triks ar inscenētu meteorīta triecienu Latvijā nodrošinājis jaunu piemēru, kā mārketinga kampaņa var nest negatīvus rezultātus.

Divu mēnešu laikā līdz gadumijai Tele2 zaudēja teju 9000 klientu, kuri aizgāja pie citiem operatoriem, taču, salīdzinot ar abiem pārējiem mobilo sakaru operatoriem, šogad Tele2 ir absolūts līderis zaudēto klientu skaita ziņā. 28 nedēļu laikā to pametuši jau 34 620 klientu. No Tele2 aizgājušie klienti kā galvenos iemeslus min blēdīšanos ar dažādām izmaksām un neelastīgiem līguma nosacījumiem.

Mazs skaits

"Portācijas [pāriešana no viena operatora pie cita, saglabājot esošo numuru] dati atspoguļo vienīgi starp operatoriem staigājošo klientu skaitu. Turklāt to klientu skaits, kas maina operatoru, Latvijā procentuāli ir ļoti mazs. Piemēram, no 2005. gada 1. decembra operatoru nomainīja aptuveni desmit procenti tālruņu lietotāju, turklāt no tiem apmēram 85 procenti mobilajos tīklos un 15 procenti fiksētajos," Neatkarīgajai stāsta Tele2 sabiedrisko attiecību vadītāja Vita Sirica. "Tas, ka mobilo tīklu operatori apmainās ar nelielu klientu skaitu, skaidrojams ar aso konkurences cīņu mobilo operatoru starpā. Izmaiņas klientu staigāšanas dinamikā ir cieši saistītas ar kampaņveida piedāvājumiem citu operatoru klientiem. Piemēram, ir radusies tendence, ka klienti nopērk cita operatora priekšapmaksas karti, kas paredzēta tikai operatora maiņai, lai iegūtu izdevīgākus nosacījumus pie sava operatora."

Viņa atzīst, ka "pēc Meteorīta kampaņas klientu starpā novērojām polarizētus viedokļus. Bija daļa, kam šī akcija likās nepieņemama. Taču kopumā rezultāti bija vairāk pozitīvi nekā negatīvi, un, jo vairāk laika paiet, jo vairāk kļūst klientu, kas uzskata šo kampaņu par pieņemamu un interesantu".

Zaudē arī pārējie

Latvijas Mobilais telefons (LMT) no 2005. gada decembra zaudējis 106 435 klientus, taču joprojām saglabā vadošo tirgus pozīciju ar stabilo klientu skaitu.

"LMT klientu skaits ir stabils un pat pieaug – pirmajā pusgadā tas sasniedzis 1 052 371. Tas nozīmē, ka LMT ir gan pēc apgrozījuma, gan pēc klientu skaita lielākais mobilo sakaru operators valstī," apgalvo LMT preses sekretāre Elīna Lidere. Uzņēmums klientus cenšas noturēt ar kvalitāti un atbilstošu cenu piedāvājumu. "Ir klienti, kas aiziet izmēģināt konkurentu pakalpojumus, taču ļoti bieži viņi atgriežas atpakaļ pie LMT, jo pārliecinās, ka LMT tiešām ir augstāka kvalitāte un konkurentu piesolītie labumi nemaz tik lēti nesanāk," pārliecināta LMT pārstāve.

Savukārt jaunākais mobilo sakaru operators Bite zaudējis 15 940 klientu, bet tas Latvijas tirgū ienāca vēlāk.

Ekonomika

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais