Godmanis: jāatsakās no Skandināvijas naudas; starptautiskie aizdevēji varētu nedod nākamo aizdevumu
Latvijai būtu jāatsakās no Skandināvijas valstu aizdevuma, uzskata LPP/LC līdzpriekšsēdētājs, bijušais premjers, patlaban Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.
Godmanis uzskata, ka ņemt no Skandināvijas valstīm aizdevumu un ieguldīt to Skandināvu bankās un maksāt procentus, ir nepareizi. Viņaprāt Skandināvijas valstis pašas var pa tiešo atbalstīt savas bankas.
Godmanis uzskata, ka Latvija pašlaik iet pareizo ceļu. Citas Eiropas valstis tikai sola samazināt budžeta izdevumus, taču Latvija to jau reāli ir izdarījusi. Viņaprāt, runājot par turpmāko starptautisko aizņēmumu saņemšanu, aizdevējiem jāņem vērā Latvijas uzsāktais samazinājumu temps.
Jau ziņots, ka kopējais starptautisko finanšu donoru aizdevums Latvijai tuvāko trīs gadu laikā var sasniegt 7,5 miljardus eiro (4,9 miljardus latu). SVF kopējo aizdevumu, 1,7 miljardus eiro (0,7 miljardus latu), apstiprināja pērn 23.decembrī.
Savukārt Eiropas Kopiena aizdevumu Latvijai 3,1 miljarda eiro (2,1 miljarda latu) apmērā apstiprināja šā gada 28.janvārī. Atlikušo atbalstu 2,7 miljardu eiro (1,4 miljardu latu) apjomā Latvijai gatavas sniegt Skandināvijas valstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija), Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija un Polija.
Tiesa, Latvijas valdībai jābūt gatavai, ka starptautiskie aizdevēji varētu atteikties piešķirt nākamo aizdevuma daļu, brīdina I. Godmanis.
Intervijā laikrakstam "Telegraf" Godmanis skaidro, ka Eiropas komisijai ir iemesls neuzticēties Latvijai. Tas, ka Saeima nolēma neieviest nekustamā īpašuma nodokli, ir slikts signāls. Aizdevējiem atkal būs iemesls paziņot, ka mēs nepildām savas saistības, skaidro Godmanis.
Viņš uzskata, ka ar aizdevējiem jārunā par aizdevuma nosacījumu mīkstināšanu. Ja šis gads tiks noslēgts ar 8% budžeta deficītu, tad Latvijai apmēram 250 miljoni latu ir rezervē. Tas savukārt nozīmējot, ka 2010.gada budžetā nepieciešams nevis 450 miljonu latu samazinājums, bet tikai 200 miljonu latu samazinājums.
Godmanis gan neesot pārliecināts, ka Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija nāks pretim Latvijas valdībai. Neoficiāli viņš esot šos jautājumus pārrunājis ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakinu Almuniju, taču pozitīvus signālus neesot saņēmis.
Latvijas prognozēm aizdevēji neticot un norādot, ka reālo budžeta deficītu varēšot redzēt 31.decembrī. Taču 2010.gada budžets jāapstiprina agrāk.