Rimšēvičs: Nodokļus celt nedrīkst

Nodokļu palielināšana ir nepieļaujama, uzņēmumi savā attīstībā tiktu atsviesti atpakaļ, samazinātos ienākumi valsts budžetā, nerastos jaunas darbavietas un no iecerētās iziešanas no krīzes Latvija attaptos 2009.gada sākumā, kad neviens nezināja, kas būs, LTV1 raidījumā ''Panorāma'' uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nākamā gada budžeta konsolidāciju 400 miljonu latu apmērā varētu veikt, strukturējot valsts budžetu, uzskata bankas vadītājs, bet aizņemties no starptautiskajiem aizdevējiem Latvijai vairāk nevajadzētu. ''Kāpēc aizņemties, ja naudas ir pietiekami un mierīgi var dzīvot līdz gada beigām?'' vaicāja Rimšēvičs.

Viņš uzskata, ka ir nevis pārspīlēts, bet gan piesardzīgs optimists un ka Latvijas iedzīvotājiem sliktāk nebūs un nevajadzētu pārmērīgi tikai uzkrāt.

Jau iepriekš bankas vadītājs izteicies, ka šī gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji liecina par nelielu ekonomikas izaugsmi. Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, arī būšot izaugsme. Gada griezumā gan ekonomikas izaugsme būšot negatīva.

Uz jautājumu, vai krīzei nebūs dubultdibens, Rimšēvičs atbildēja, ka galvenās krīzes kaites Eiropā ir apārstētas un pieņemti pragmatiski dokumenti, bet, protams, neviens nevar dot nekādas garantijas.

Jau ziņots, ka IKP pieaugums pirmajā ceturksnī pret 2009.gada ceturto ceturksni bija 0,3%, bet gada krituma tempi samazinājušies līdz 6%. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP gada pirmajos mēnešos salīdzinājumā ar 2009.gada pirmo ceturksni ir samazinājies par 5,1%.

Ņemot vērā labākus pirmā ceturkšņa rezultātus, Latvijas Banka atstājusi nemainīgu līdzšinējo 2010.gada IKP prognozi. Latvijas Banka prognozē, ka šogad IKP kritums būs no 2% līdz 2,5%.

Jau ziņots, ka Latvija sākotnēji no starptautiskajiem aizdevējiem vēlējās aizņemties 7,5 miljardus eiro (5,3 miljardu latu).

Informācija Finanšu ministrijas mājaslapā liecina, ka līdz šā gada marta vidum Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem bija saņēmusi četrus miljardus eiro (2,8 miljardus latu), no tiem 2,7 miljardi eiro (1,9 miljardi latu) nākuši no Eiropas Komisijas.

Svarīgākais