Rūpniecības un jo īpaši apstrādes rūpniecības apjoma pieaugums maijā iepriecina ar to, ka nebalstās uz siltuma ražošanu, kas nodrošināja rūpniecības atjaunošanās šķietamību šā gada sākumā.
Jaunākie dati par rūpniecību apliecina tās pieaugumu maijā. Centrālā statistikas pārvalde šonedēļ nāca klajā pat ar diviem mazliet atšķirīgiem rūpniecības pieauguma rādītājiem. Apstrādes rūpniecības apgrozījums maijā pret aprīli izrādās audzis par 2,3%, bet apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms – par 1,3%. Atšķirība starp šiem skaitļiem ir tāda, ka apgrozījuma indekss parāda produkcijas apjomu faktiskajās cenās, bet apjoma indekss – saražoto preču fizisko daudzumu, neņemot vērā to cenu pieaugumu, kas pēdējos mēnešos bijis straujš. Cenas eksportējamai produkcijas daļai augušas straujāk nekā tai daļai, kas palika Latvijā.
2010. gada maijā attiecībā pret 2009. gada maiju fiksēts rūpniecības apgrozījuma pieaugums par 10,9%, kas izveidojies, eksportēto preču vērtībai pieaugot par 34,2%, bet vietējā tirgū pārdoto preču vērtībai sarūkot par 4,5%.
Skatot apgrozījuma indeksa pieaugumus dažādām rūpniecības nozarēm, uzmanību piesaista nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas un eksporta dubultošanās – visticamāk, ka energonesēju reeksports. Solīds pieaugums par 76,2% arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanai. Šeit lielāko daļu devusi biodegvielas ražošana, kaut gan tai problēmas ar valsts garantētā atbalsta saņemšanu. Šā segmenta pieaugumā savu daļu devusi arī farmācija, ziepju vārīšana un krāsu un laku ražošana. Pieaugusi tekstilizstrādājumu un koksnes izstrādājumu ražošana un eksports, bet ar tādu bēdīgu piebildi, ka koksnes apstrādes sadaļā neietilpst aizvien sarūkošā mēbeļu izgatavošana.
Rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņu rādītāji ļauj atgriezties pie elektroenerģijas un gāzes apgāda nozares, kas šā gada maijā pārspējusi pērno maiju par 16,3%. Šo panākumu par savu atzina Latvenergo. Tā preses pārstāvis Andris Siksnis apliecināja, ka elektroenerģijas ražošana Daugavas HES kaskādē pieaugusi pat par 70% un ļāvusi aizvietot elektroenerģijas importu.
Rūpniecības produkcijas apjoma indeksu pieauguma radīto iespaidu mazina atgādinājums, ka šā gada pieaugums sasniegts pret ļoti zemu un krītošu bāzi. Tādā veidā ir pamatojami un saprotami it kā mulsinošie rādītāji, ka šā gada janvārī un februārī rūpniecība saruka attiecībā pret iepriekšējo mēnesi, bet sarukums izrādījās vienlīdzīgs pieaugumam pret iepriekšējā gada janvāri un februāri. Situācija strauji mainījās šā gada martā, un tad sasniegtais līmenis tiek noturēts, jo nākamās izmaiņas jau izteiktas tikai procenta desmitdaļās.