Patēriņš sarūk, jo mājsaimniecības dzēš parādus

Galvenais patēriņa krituma iemesls pagājušajā gadā bija tas, ka Latvijas ģimenes un uzņēmumi, tātad privātais sektors, pērn pievērsās vērienīgai iepriekšējos gados strauji pieaugošo parādu samazināšanai, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš.

Šodien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2009.gadā jaunā gaismā parāda jau labi zināmo - pērn ekonomikā bija dziļa krīze un sabiedrības materiālās labklājības līmenis pazeminājās, konstatē speciālists. Vidējie izdevumi uz cilvēku pērn samazinājās par 16%, bet reālā izteiksmē pat par 19%, jo vidējais cenu līmenis pērn bija augstāks nekā 2008.gadā.

"Taču šis dzīves līmeņa kritums nenozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji pērn būtu kļuvuši slinkāki, neprasmīgāki vai dumjāki vai ka mūsu ekonomikas potenciāls šajā laikā būtu sarucis. Galvenais patēriņa krituma iemesls bija tas, ka Latvijas ģimenes un uzņēmumi, tātad privātais sektors, pērn pievērsās vērienīgai iepriekšējos gados strauji pieaugošo parādu samazināšanai. Privāto bilanču sakārtošana notika gan no cilvēku gribas neatkarīgu faktoru dēļ - kredīti kļuva dārgāki un mainījās izsniegšanas nosacījumi -, gan tāpēc, ka personisko bilanču nostiprināšana pērn kļuva par viņu personisko prioritāti apstākļos, kad pieauga nenoteiktība par nākotni," skaidro Strautiņš.

Viņš piebilst, ka šī uzvedības maiņa savukārt vēl vairāk padziļināja ekonomiskās aktivitātes kritumu, jo kas vienam ir izdevumi, citam ir ienākumi. Būtisku lomu ienākumu kritumā spēlēja arī pasaules krīzes ietekme uz eksportu, taču naudas plūsmu virziena izmaiņas bija pats svarīgākais faktors. Ja 2007.gadā Latvijas neto ārējais parāds pieauga par 2,39 miljardiem latu un 2008.gadā vēl par 1,87 miljardiem latu, tad 2009.gadā saruka par 1,7 miljardiem latu. Arī šogad šī neto ārējā parāda samazināšanās turpinās, pirmajā ceturksnī tas kļuvis par 365 miljoniem latu mazāks, un nav šaubu, ka saruks vēl vairākus ceturkšņus. Valsts parāds pieaudzis, bet privātā sektora parādu samazināšanās to ir kompensējusi ar uzviju, saka eksperts.

"Jāsecina, ka labklājības līmenis, ko spēj ilgtspējīgi nodrošināt Latvijas ekonomika, šajā laikā nepavisam nav būtiski samazinājies, drīzāk tas ir pat pieaudzis, jo uzņēmumi ir turpinājuši attīstīt jaunus produktus, palielināt ražošanas jaudas, ir krājusies cilvēku pieredze darbam globālas konkurences apstākļos. Patēriņa līmenis samazinājās tāpēc, ka 2007.gadā un vēl arī 2008.gadā valsts iedzīvotāji tērēja vairāk nekā var atļauties, taču patlaban tērē mazāk nekā var atļauties," sacīja Strautiņš.

"No CSP pētījuma par mājsaimniecību patēriņu var secināt - ja kopš ekonomisko reformu sākuma nevienlīdzības līmenis Latvijā bija gandrīz nepārtraukti audzis, tad dižķibeles laikā šis process ir piebremzējies vai pat pavērsies pretējā virzienā. Interesanti, ka tieši lata piesaistes saglabāšana varētu būt bijis faktors, kas veicina nevienlīdzības samazināšanos. Tas izklausās nedaudz paradoksāli, jo pret lata piesaistes saglabāšanu visvairāk uzstājas kreisi orientēti politiķi un intelektuāļi," uzsver Strautiņš.

CSP pētījums atklāj, ka patēriņš mazāk ir krities divās zemākajās kvintilēs, respektīvi, starp 40% mājsaimniecību ar salīdzinoši nelieliem tēriņiem. "Te gan jāatzīmē, ka nevar likt vienlīdzības zīmi starp patēriņa un ienākumu nevienlīdzību, jo cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem ir vieglāk palielināt uzkrājumiem novirzīto īpatsvaru nekā tiem, kas jau pirms krīzes pelnīja maz. Taču nav šaubu, ka lata piesaistes saglabāšana ir bijusi ļoti izdevīga pensionāriem, kas veido lielu daļu no trūcīgajām ģimenēm. Vidējā pensija 2009.gadā bija par 15,6% lielāka nekā 2008.gadā, kamēr gada vidējie cenu līmeņi atšķīrās tikai par 3,5%. 2009.gadā vidēji pret 2008.gadu neto algas ir samazinājušās pavisam nedaudz, tikai par 2,3%. Gada vidējais rādītājs gan apslēpj krasi atšķirīgo dinamiku katra gada ietvaros, taču vislielākā negatīvā ietekme uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ienākumiem bijusi bezdarba kāpumam," saka Strautiņš.

Ievērojamais pensiju pieaugums un nelielais algu kritums parāda, ka cilvēkiem, kuri saglabāja regulārus ienākumus šajā periodā, tie 2009.gadā bija pat lielāki nekā 2008.gadā, secina eksperts. Tātad dižķibeles finansiālo nastu nes tie, kas šajā laikā zaudēja darbu. Daļu krīzes trieciena uzņēmās ārvalstu investori. Ja 2009.gadā IKP samazinājās par 18%, tad nacionālais kopienākums jeb Latvijas rezidentu ienākumi - par 12%, un šīs atšķirības galvenais izskaidrojums ir ārvalstu investoru zaudējumi, piebilst Strautiņš.

"Bezdarba pieaugums ir faktors, kas, pretēji pensiju pieaugumam, varētu būt veicinājis nevienlīdzības padziļināšanos. Taču mājsaimniecību tēriņu dinamika pa reģioniem savukārt drīzāk liecina par iespējamu nevienlīdzības samazināšanos šajā laikā. Nedaudz straujāk nekā vidēji izdevumi ir kritušies Rīgā (par 17%), bet jo īpaši strauji Pierīgā (par 23%), tātad reģionā ar augstu dzīves līmeni. Dziļā ekonomikas recesija jo īpaši ietekmēja cilvēkus, kuru ienākumi iepriekšējos gados bija fantastiski strauji auguši - nekustamo īpašumu jomā un saistītajās nozarēs strādājošos, speciālistus, kas apkalpoja strauji augošās importa plūsmas - mārketinga un tirdzniecības speciālistus, arī finansistus. Savukārt "zilo apkaklīšu" profesijas, kas vairāk strādā ražošanā, krīze ietekmēja salīdzinoši nedaudz un īslaicīgi. Tieši cilvēki, kuru ienākumi bija reibinoši strauji auguši, bet pēc tam vēl straujāk krita, bija lielā skaitā apmetušies Pierīgā, kuru patlaban "rotā" puspabeigtu un tukšu privātmāju puduri," skaidro Strautiņš.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā pirmoreiz ir novērots patēriņa izdevumu kritums un to apjoms samazinājies nedaudz zem 2007.gada līmeņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultāti par privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2009.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija 195 lati, kas ir par 16% jeb par 37 latiem mazāk nekā 2008.gadā. To samazinājums 2009.gadā ir bijis samērā līdzīgs kā pilsētās, tā arī laukos.

2007.gadā mājsaimniecības patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 200 lati.

Patēriņa izdevumu samazinājums salīdzināmajās cenās bija pat nedaudz lielāks - par 19%, jo patēriņa cenas gada laikā vēl palielinājās par 3,5%.

Joprojām patēriņa izdevumi lielāki bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie veidoja 212 latus uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bet Rīgā tie bija 236 lati.

Kā ziņots, mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2008.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza 232 latus, kas bija par 16% vairāk nekā 2007.gadā.