Tieslietu ministrija (TM) uzskata, ka atbilstoši Farmācijas likumam tām aptiekām, par kuru īpašnieku pēc 2001.gada 1.jūlija kļuvusi persona, kas nav farmaceits, bija jāaptur vai jāanulē licences.
Šādu viedokli TM pauž biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā nonākušajā atzinumā, kas adresēts pret aptieku tirgus liberalizāciju noskaņotajai Latvijas Brīvo farmaceitu apvienībai (LBFA). TM gan uzsver, ka tās nolikums neparedz tiesības sniegt oficiālu tiesību normu skaidrojumu, līdz ar to Farmācijas likuma skaidrojums vērtējams vienīgi kā TM viedoklis un nav saistošs citām personām.
Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) biznesa portālam "Nozare.lv" nevarēja sniegt datus par to, cik aptiekas pēc 2001.gada 1.jūlija ir mainījušas īpašniekus uz tādām fiziskām vai juridiskām personām, kuras pašas vai to daļu turētāji nav farmaceiti. Tomēr vienlaikus aģentūra norāda, ka "izskata visus iesniegumus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un sev deleģētajām funkcijām".
TM arī atzinusi, ka spēkā esošā Farmācijas likuma prasībām neatbilstu aptieku kapitālsabiedrības, ko pēc 2001.gada 1.jūlija atvērušas personas, kuras nav farmaceiti vai pašvaldības. ZVA direktores vietniece Dace Ķikute biznesa portālu "Nozare.lv" informēja, ka "jaunas licences aptieku darbības uzsākšanai pēc 2001.gada 1.jūlija personām, kuras nav farmaceiti, nav izsniegtas".
Jau ziņots, ka Farmācijas likums tika pieņemts 2001.gadā. Tajā tika paredzēti desmit pārejas gadi, lai neatbilstošos aptiekas uzņēmumus pārkārtotu atbilstoši likuma 36.panta 1.daļas prasībām, kas paredz, ka vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai ar veselības ministra atļauju - pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka varētu piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai.
TM skaidro, ka Farmācijas likuma pārejas noteikumu 14.punkts nevis atlika Farmācijas likuma 36.panta pirmās daļas spēkā stāšanos, bet gan noteica pārejas periodu attiecībā uz tiem vispārējā tipa aptieku kapitāla daļu īpašniekiem, kuri neatbilda Farmācijas likuma 36.panta pirmās daļas prasībām šās normas spēkā stāšanās brīdī - 2001.gada 1.jūlijā.
TM norāda, ka saskaņā ar Farmācijas likumu nav iespējama aptieku kapitāla daļu pārdošana personām, kuras nav farmaceiti, vienlaikus neanulējot vai neapturot aptiekas licenci.
Aptieku īpašnieku asociācijas prezidents Tālis Talents biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja, ka viņa rīcībā nav datu, vai kādas aptiekas darbojas ar tādām licencēm, kas saņemtas pretēji Farmācijas likuma noteikumiem.
"Es pieņemu, ka ir dažas šādas aptiekas, bet man nav zināms, vai tur būtu jāvaino pašas aptiekas vai institūcijas, kas izsniedz darbības licences. Iespējams, problēmu rada arī atšķirīgais normatīvo aktu tulkošanas veids dažādos laika posmos. Taču neuzskatu, ka būtu godīgi ar atpakaļejošiem datumiem apturēt šo aptieku licences," saka Talents.
Arī Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja un SIA "Euroaptieka" valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe pauda līdzīgu viedokli.
"Es neesmu pilnīgi droša par to, vai kādas aptiekas nav saņēmušas neatbilstošas licences Farmācijas likuma pārejas laikā. Tomēr jebkuram likumam ir jākalpo iedzīvotājiem, un iedzīvotājus interesē iespēja iegādāties medikamentus pēc iespējas tuvāk un pēc iespējas lētāk, tādēļ, ja arī kādi pārkāpumi būtu bijuši, likuma tulkošanas un ievērošanas kontroli vajadzētu uzticēt Veselības ministrijai (VM), kurai tas būtu jādara, ņemot vērā iedzīvotāju intereses," uzskata Zemdega-Grāpe.
Kā ziņots, VM paudusi viedokli, ka Farmācijas likums ir jāgroza, lai aptieku īpašnieki varētu būt ne tikai farmaceiti.
Tikmēr LBFA šo TM skaidrojums nosūtījusi arī Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājai Aijai Barčai. LBFA uzskata, ka, ņemot vērā šobrīd aktuālos grozījumus Farmācijas likumā un gaidāmo Saeimas balsojumu, deputātiem būtu jāpievērš uzmanību jautājumam par iepriekš izsniegtajām licencēm.
Saeimas komisijā 1.jūlijā tika atbalstītas izmaiņas Farmācijas likuma 36.pantā, paredzot, ka aptiekas kapitālsabiedrību veidā varēs darboties tad, ja tajās ne mazāk par 50% kapitāla daļu pieder farmaceitam vai arī kapitālsabiedrības valdē ne mazāk kā puse valdes locekļu ir sertificēti farmaceiti.
Ja licences saņemtas pretrunā normatīvajiem aktiem, LBFA uzskata, ka komisijas atbalstītais priekšlikums tikai legalizēs iepriekš notikušās nelikumīgās darbības, atļaujot nelikumīgi iegūtām licencēm turpināt darbību.
LBFA vēl gaidot vēstuli no VM ar skaidrojumu par pārejas periodā izsniegtajām licencēm.
Latvijā no 807 vispārēja tipa aptiekām farmaceits kā viens no aptiekas īpašniekiem ir 124 aptiekās, farmaceiti ir īpašnieki 87 aptiekām, farmaceiti, farmaceita asistenti, kā arī citas izglītības personas, tostarp aptiekas kolektīvi, ir īpašnieki 216 aptiekās, liecina VM rīcībā esošā informācija.