Ministru kabineta komiteja vakar piekrita Satiksmes ministrijas priekšlikumam atcelt, samazināt vai atlikt valsts uzņēmumu peļņas ieskaitīšanu valsts budžetā.
Ministru kabineta komitejas lēmums tika pieņemts, neraugoties uz finanšu ministra Einars Repšes iebildumiem, ka valsts budžeta deficīts tādā veidā pārsniegs maksimumu, ko atļāvuši Latvijas kreditori. Patlaban budžets atrodoties "uz robežas" starp deficīta maksimuma ievērošanu un neievērošanu. Šī robeža ir visai neskaidra, jo deficīta atļautais maksimums ir izteikts procentos no valsts 2010. gada iekšzemes kopprodukta, kura faktisko apmēru mēs uzzināsim tikai nākamā gada aprīlī. Šie procenti turklāt tiek aprēķināti pēc divām dažādām metodēm, tāpēc vienmēr jāprecizē, pēc kuras metodes ir noteikta deficīta norma, bet pēc kuras – jau sasniegtais deficīta līmenis. Skaitlisku aprēķinu par atļautā deficīta izsmelšanu jau līdz vakardienai Finanšu ministrijai, šķiet, nemaz nav, jo tādus neuzrādīja ne E. Repše saviem kolēģiem, ne viņa preses pārstāvis Aleksis Jarockis pēc Neatkarīgās lūguma. Ministri vadījās pēc savas pārliecības par pieļaujamām metodēm ekonomikas stimulēšanai un varbūt vēl starppartiju rēķiniem.
Vakardienas diskusijas seko pašas Finanšu ministrijas paziņojumam par valsts budžeta ieņēmumu plāna pārpildi pirmajā pusgadā. Virs plāna iekasētie 2,8% no 1,82 miljardiem latu veido nepilnus 50 miljonus latu. Uz šāda fona maksājumu atlaides uzņēmumiem šķiet itin sīkas un valsts budžeta glābšanai liekas. Satiksmes ministrija ierosināja un valdības vairākums, kurā ietilpst arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bija ar mieru atstāt visu 742 000 latu peļņu lidojumu vadības uzņēmumam Latvijas gaisa satiksme (LGS) un 306 000 latu peļņu – lidostai Rīga. A/s Latvijas dzelzceļš maksājums tiks samazināts no 80% līdz 27% no 2009. gada peļņas, kas ļaus paturēt uzņēmumā 673 000 latu. Tādējādi valsts kasē neieskaitītie 1,7 miljoni latu šķiet pieņemama cena par nosaukto uzņēmumu attīstības iespējām. Satiksmes ministrija pamatoja naudas atstāšanu uzņēmumos ar aprēķiniem par to, kā uzņēmumu pašu kapitāla pietiekamība ļaus tiem piesaistīt desmitiem miljonu latu gan no bankām, gan Eiropas Savienības palīdzības fondiem. Neapgāžami skan arguments, ka uzņēmumu attīstība ir nepieciešama to starptautiskajai konkurētspējai.
Kur konkurence mazāka, tur valsts uzņēmumi tiek padarīti faktiski par Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām. Šādu pārvērtību spilgtākais piemērs ir Latvenergo, kam uzlikts par pienākumu atdot valstij visu savu peļņu. A. Jarockis apliecināja, ka Valsts kase no Latvenergo saņēmusi 20,2 miljonus latu, neskaitot parastos nodokļu maksājumus.
Ne visos gadījumos būs iespējama tarifu pārvēršana par papildnodokļiem. Latvenergo klientiem nāksies ar to samierināties, aviosabiedrības esot labākā situācijā. Satiksmes ministrija norāda uz kādu ES direktīvu, kas aizliedz LGS tarifos ietvert īpašus maksājumus valstij, kādi neietilpst attiecīgajā valstī noteiktajā nodokļu režīmā.
Satiksmes ministrija atgādināja valdībai par vairākiem īpašajiem darbiem, ko valsts labā paveikuši valsts uzņēmumi. Tā LDz jau ir ziedojis 1,7 miljonus latu, lai Latvija būtu pārstāvēta pasaules izstādē Šanhajā. Vēl vairāk izcēlies Latvijas Nacionālais radio un televīzijas centrs, kas nopircis airBaltic obligācijas par 15,8 miljoniem latu un varbūt izglābis šo mūsu ekonomikas brīnumu no bankrota. Līdz ar to pilnīgi skaidrs, kāpēc TV apraides tarifi Latvijā ir vairākkārt augstāki nekā kaimiņvalstīs. Uz to rēķina LNRTC spēšot arī valstij samaksāt vēl gandrīz 10 miljonus latu, vien lūdzot pārcelt maksājuma termiņu no augusta uz decembra beigām.