Pirmdien, 12. jūlijā, Ministru kabineta komitejā (MKK) atbalstīti dokumenti, kuri nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2009. gadu četros Satiksmes ministrijas pārraudzības uzņēmumos.
Satiksmes ministrija (SM) virzījusi šos jautājumus izskatīšanai valdībā, jo no vienas puses likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” paredz, ka valsts kapitālsabiedrības ieskaita daļu peļņas valsts budžetā, tomēr no otras puses, jāņem vērā kapitālsabiedrību saistības, kuras tās uzņēmušās, lai īstenotu investīciju projektus, kā arī, lai ievērotu Eiropas Savienības noteiktās prasības.
MK noteikumi „Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu” paredz tiesības piemērot atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Izvērtējot uzsāktos un plānotos attīstības projektus, četras valsts akciju sabiedrības – „Starptautiskā lidosta „Rīga””, „Latvijas gaisa satiksme”, „Latvijas dzelzceļš” un „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – ir sagatavojušas savus priekšlikumus un pamatojumus par to, kā izmantot pērn gūto peļņu.
VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” jau uzsākusi 81 miljonu latu vērtu Kohēzijas fonda līdzfinansētu infrastruktūras attīstības projektu. Līdz 2013. gadam lidostai pašai jānodrošina līdzfinansējums aptuveni 25,8 miljonu latu (un 14 miljoni PVN maksājums) apmērā, un pašu finanšu resursu izmantošana būtiski samazinātu nepieciešamā aizdevuma apjomu. Papildus šim projektam, lidosta plāno par saviem finanšu līdzekļiem, investējot 3,84 miljonus latu, veikt arī esošā termināla rekonstrukciju. MKK sēdē nolēma atbalstīt rīkojuma projektu, kurš paredz atbrīvot lidostu „Rīga” no dividenžu izmaksas par valsts kapitāla izmantošanu, tomēr līdz jautājuma skatīšanai MK sēdē, SM jāsagatavo detalizēti aprēķini par Kohēzijas fonda projekta īstenošanas izmaksām.
VAS „Latvijas Gaisa satiksme” (LGS) nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus ne tikai vietējām aviokompānijā, bet galvenokārt starptautiskajiem gaisa telpas lietotājiem. Lai ievērotu starptautiskos aviācijas noteikumus un nodrošinātu starptautisko saistību izpildi no Latvijas puses, uzņēmums plāno atjaunot apturētos attīstības projektus un uzsākt jaunus. Piemēram, iegādāties un uzstādīt trīs radarus, kā arī iesaistīties Eiropas transporta tīkla projektā par Funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi, kurā nepieciešams līdzfinansējums aptuveni 5 miljonu latu apjomā. Uzņēmums norāda, ka jāuzlabo arī drošuma un vides kvalitāte, ko paredz ES regulas. Sēdē atbalstīja MK rīkojuma projektu, kurš paredz atbrīvot LGS no dividenžu izmaksas, tādejādi ļaujot uzņēmumam maksimāli izmantotu pašu finanšu resursus.
VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) 2010. gada investīciju programma paredz 33,8 miljonu latu ieguldījumu sliežu ceļu rekonstrukcijā un kapitālajā remontā, pārmiju pārvedu nomaiņai, signalizācijas un sakaru sistēmas modernizācijai, iekārtu un ritošā sastāva atjaunošanai un Rīgas mezgla attīstībai, finansējot šos darbus gan par paša uzņēmuma līdzekļiem, gan piesaistot ES un valsts budžeta līdzekļus. LDz ir sagatavojis arī Kohēzijas fonda līdzfinansētus projektus, kas paredz stacijas Bolderāja II būvniecību uz Krievusalas termināļiem Rīgas brīvostā, Šķirotavas uzkalna rekonstrukciju un citus infrastruktūras projektus ar 19 miljonu latu lielu LDz līdzfinansējumu. Lai realizētu minētos projektus un saglabātu vilcienu satiksmes drošību esošajā līmenī un pēc iespējas izmantotu pašu finanšu resursus, MK rīkojuma projektā noteikts, ka LDz valstij dividendēs izmaksā peļņas daļu par 2009. gadu 27% apmērā, kas būtu 342 900 lati.
Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts arī informatīvais ziņojums par VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Sēdē nolemts atbalstīt priekšlikumu, ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 100% apmērā no rīcībā palikušās tīrās peļņas, t.i., 9 680 373 lati (par 2009. gada pārskata gadu 7 380 373 lati un 2007. pārskata gadu (nesadalītā peļņa) 2 300 000 lati) tiek iemaksāti Valsts kasē līdz 2010. gada 20. decembrim.
Visus MK rīkojumu projektus un informatīvo ziņojumu iespējams lasīt valdības mājaslapā. Lai izskatītie jautājumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.