Krievijas gāzes kompānijas "Gazprom" vadība paudusi interesi par Inčukalna gāzes krātuves jaudas palielināšanu.
Kā intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" sacīja "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Golubevs, patlaban Inčukalna pazemes gāzes krātuvē tiek iesūknēti un izsūknēti mazāki gāzes apjomi nekā maksimāli iespējamie, tomēr arī tā šī krātuve veido balansu gan Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, gan Krievijā.
"Ja maksimāli tiktu izmantotas Inčukalna pazemes krātuves iespējas, tās kopējā jauda sasniegtu četrus miljardus kubikmetru dabasgāzes, no kuriem divi miljardi būtu tā sauktā bufergāze un divi miljardi - aktīvā jeb reāli izmantojamā dabasgāze," sacīja Golubevs, atzīstot, ka "Gazprom" būtu ieinteresēts krātuves jaudas palielināšanā.
Attiecība starp bufergāzi un aktīvo gāzi krātuvē ir ļoti precīzi noteikta, tā nedrīkst būt ne augstāka, ne zemāka, uzsvēra Golubevs. "Ja izsūknē pārāk daudz gāzes, tad tur viss var uziet gaisā," viņš piebilda.
Savukārt par Dobeles gāzes krātuves izveidošanu Golubevs bija skeptisks, norādot, ka jāskatās, vai pēc tā ir vajadzība, jo jaunas pazemes gāzes krātuves izveide nav tik vienkārša - krātuvē jāiesūknē bufergāze, kas tur paliks uz mūžīgiem laikiem.
"Tā gāze vispirms jānopērk, un tā nav pati lētākā lieta," sacīja Golubevs, gan atzīstot, ka pagaidām uzņēmums nav rēķinājis jaunas krātuves būvniecības izmaksas, jo "tas tomēr vairāk ir Latvijas pašvaldību un uzņēmumu jautājums".
AS "Latvijas Gāze" preses sekretārs Vinsents Makaris laikrakstam norādīja, ka nevar precīzi pateikt, cik izmaksātu Inčukalna pazemes krātuves palielināšana, jo šī summa visu laiku mainās atkarībā no gāzes cenas, kas jaunizveidotajā krātuvē būtu jāglabā kā bufergāze. "Tomēr tie ir miljoni, nevis miljardi, par ko būtu runa, ja tiktu pieņemts lēmums par kādas gāzes krātuves izveidi, kur tās pašlaik vēl nav, piemēram, Dobelē," sacīja Makaris.
Papildus būtu jābūvē arī jaunas kompresoru stacijas uz pārvades sistēmas, iespējams, arī jauni gāzes vadi. Tomēr investīcijas tiktu segtas ne no Latvijas patērētāju līdzekļiem, bet gan finansējumu ieinteresēto pušu, raksta "Dienas Bizness".
""Gazprom" loma šajos jautājumos ir neatsverama gan no tehniskā aspekta, gan no piegādātāja un līdzdalībnieka Baltijas valstu un Somijas uzņēmumos puses. Izbūvējot starpsavienojumu ar Igauniju, Somija varētu uzglabāt dabasgāzi Latvijā, bet nav izslēgta arī Lietuvas vai citu valstu interese, sevišķi, ja parādās kādi jauni lieli dabasgāzes patērētāji reģionā," norāda Makaris, piebilstot, ka "Latvijas Gāze", piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, veiks jaunu pētījumu par Baltijas, Krievijas un Somijas gāzes tirgu potenciālu.