Šodien,7. jūlijā Eiropas Parlaments (EP) trešdien balsojumā apstiprināja jaunus noteikumus, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra samazināt baņķieru un biržas mākleru prēmijas visā Eiropas Savienībā (ES).
Jaunie noteikumi paredzēti, lai finanšu sektorā strādājošajiem vairs netiktu izmaksātas pārmērīgas prēmijas par to veiktajiem riskantajiem darījumiem, bet gan tie saņemtu samaksu attiecībā pret kompānijas darbības rezultātiem.
Sākot no 2011.gada 1.janvāra baņķieri naudā varēs saņemt ne vairāk par 40% no savu prēmiju kopīgās summas. Pārējos 60% vajadzēs izmaksāt vērtspapīros ar vēlākas pārdošanas iespēju. Tādējādi finanšu kompānijās strādājošo darba samaksa tiks tieši saistīta ar viņu pārstāvēto organizāciju darbības ilgtermiņa rādītājiem.
"Finanšu eksperti atzīst, ka augsta riska, īstermiņu prēmiju kultūra savienojumā ar kapitāla trūkumu ir vainojama globālās finanšu krīzes izraisīšanā 2008.gadā," norādīja EP locekle Arlēne Makartija. "Neskatoties uz banku apgalvojumiem, ka tās guvušas mācību, tās patiesībā ir palielinājušas atalgojumu un prēmijas attiecībā pret ienākumiem."
Taču bankas jau brīdinājušas, ka šī ierobežojuma ieviešana varētu samazināt Eiropas finanšu sektora konkurētspēju.
Šodien EP pieņemtie noteikumi ir vieni no pasaulē stingrākajiem noteikumiem par bankas darbinieku prēmijām. EP arī atbalstīja jaunas banku kapitāla prasības, lai nodrošinātos pret riskiem, ko rada vērtspapīru darījumi,informē EP informācijas birojā.
Ieviesti arī ierobežojumi un prasības skaidras naudas un avansa piemaksām. Puse no tām jāparedz kā līdzekļi, kas grūtību gadījumā atgūstami pirmie.
Skaidras naudas avansa piemaksas noteiktas apmērā līdz 30% no prēmijas kopējās summas un līdz 20% īpaši lielu prēmiju gadījumā. Savukārt 40% līdz 60% no jebkuras prēmijas jāatliek uz vismaz trīs gadiem, turklāt šo summu varēs atgūt, ja investīcijas nebūs tik ienesīgas, cik plānots. Vismaz 50% no kopējās prēmijas jāmaksā kā līdzekļi, kas izmantojami pirmie grūtību gadījumā un kā kapitāla daļas.
Lai samazinātu piemaksu neproporcionālo ietekmi uz finanšu nozari kopumā, piemaksām jābūt piesaistītām atalgojuma līmenim, proti, katrai bankai, pamatojoties uz ES mēroga vadlīnijām, jānosaka piemaksu robežas atkarībā no algām.
Direktīva arī ievieš noteikumus par prēmijām pielīdzinātām pensijām. Ārkārtēji pensiju maksājumi jāparedz kā no nosacījumiem atkarīgais kapitāls. Tas, pēc EP domām, ļaus izvairīties no situācijām, kad baņķieri aiziet pensijā ar ievērojamu finansiālu nodrošinājumu, lai gan banka ir krīzes situācijā.
Direktīva definē pasākumus banku glābšanai ar publiskajiem līdzekļiem un ierobežo visu piemaksu kopsummu, tā mudinot baņķierus dot priekšroku "solīdākam" kapitālam un ieguldījumiem reālajā ekonomikā. Glābto banku vadītāji nedrīkst saņemt nekādas prēmijas, izņemot gadījumus, kad tam ir būtisks pamatojums.
Direktīva paredz stingrākas kapitāla prasības banku darījumiem un augstākus standartus par atkārtotu pārvēršanu vērstpapīros. Jaunās kapitāla prasības atkārtotai pārvēršanai vērstpapīros un tirdzniecības portfelim paredz pienācīgu nodrošināšanos pret riskiem, ko bankas uzņemas, tostarp par tādiem ieguldījumiem kā hipotēkas nodrošināti vērtspapīri, ar ko saistās pēdējā finanšu krīze.
Saskaņā ar pētījumiem jauno prasību rezultātā bankām būs jātur trīs līdz četras reizes lielāks riska kapitāls nekā pašlaik.
Parlamenta un ES Padomes vienošanos apstiprinās ES dalībvalstu ministri, iespējams, jau 13.jūlijā. Noteikumi stāsies spēkā 2011.gada janvārī attiecībā uz prēmijām un ne vēlāk kā 2011.gada 31.decembrī attiecībā uz kapitāla prasībām.