"Parex banka" tagad ir vērta vairāk par diviem latiem

AS "Parex banka" vērtība kopš tās nonākšanas valsts īpašumā 2008.gada novembrī ir pieaugusi, sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" sacīja bankas padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

"Bankas vērtība no pārņemšanas brīža ir tikai augusi, jo pārņemšanas brīdī bankas akciju vērtība bija nulle. [Bijušie "Parex bankas" lielākie akcionāri Valērijs] Kargins un [Viktors] Krasovickis savas akcijas katrs pārdeva par vienu latu. Tā arī bija bankas akciju vērtība," norādīja Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka gan valsts, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), lai noturētu un nodrošinātu "Parex bankas" darbību, ir ieguldījusi milzīgas summas, un viņš neredz nekādu iemeslu, lai bankai, kuras sākotnējā akcija maksājusi vienu latu, vienas akcijas cena būtu mazāka par vienu latu, ja jaunā "Citadeles banka" strādās, kā plānots.

"Tagad banka ir jāsadala, lai nodrošinātu, ka jaunā banka strādā, un nekādi papildu ieguldījumi nav vajadzīgi, bet risinājumu bankai ir jāpilda viens vienīgs uzdevums - efektīvi un iespējami labi atgūt tos līdzekļus, ko valsts ir ieguldījusi," pārliecināti pauda Jākobsons.

2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt AS "Parex banka" un par diviem latiem iegādājās bankas kontrolpaketi.

Finanšu grūtībās nonākušās bankas glābšanai tajā tika noguldīti lieli finanšu resursi, kas joprojām veido ap 640 miljoniem latu, bet kopējais finansējums, kas tika novirzīts bankai, pārsniedz 800 miljonus latu.

Valsts kontrole iepriekš secinājusi, ka no "Parex bankas" pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri Kargins un Krasovickis, nevis Latvijas valsts. Savukārt tā laika premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzsvēris, ka bankas pārņemšana bija vienīgā iespēja, lai neradītu vēl lielākas problēmas visai Latvijas finanšu sistēmai.

Kā ziņots, šā gada 23.martā Ministru kabinets pieņēma lēmumu no "Parex bankas" izdalīt daļu aktīvu un veidot jaunu banku. Trešdien, 30.jūnijā, "Citadeles banka" tika reģistrēta Komercreģistrā, savukārt otrdien, 29.jūnijā, banka saņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci kredītiestādes darbībai.

Bankas dibinātāja ir Privatizācijas aģentūra, un tās pamatkapitāls ir četri miljoni latu, kurus aizdevusi Valsts kase.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) oficiālais atzinums par "Parex bankas" restrukturizācijas plānu nav vēl saņemts, taču EK "de facto" jau sniegusi savu atbalstu izvēlētajam un valdībā apstiprinātajam bankas sadalīšanas scenārijam, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Jākobsons.

Jākobsons pauda pārliecību, ka "de facto" piekrišana no EK nozīmē, ka 1.augustā varēs veikt bankas sadalīšanu, nodalot labos aktīvus jaunajā bankā.

Daļa no valsts "Parex bankā" ieguldītajiem 692 miljoniem latu paliks vecajā jeb tā dēvētajā sliktajā bankā, bet 230 miljoni no šīs summas nonāks jaunajā jeb labajā bankā - 100 miljoni no valsts noguldītās naudas kļūs par akciju kapitālu, bet 130 miljoni tur paliks noguldījumu veidā. Jākobsons jau iepriekš uzsvēris, ka "pašreizējie plāni paredz, ka jaunu naudu valstij šajās bankās nevajadzēs ieguldīt".

"Parex bankas" korporatīvo komunikāciju vadītāja Inga Saleniece biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja, ka valsts kopējos ieguldījumus bankā patlaban veido vairākas daļas - Valsts kase bankā noguldījumu veidā ieguldījusi 688 miljonus latu, Privatizācijas aģentūra bankas pamatkapitālā ieguldījusi 145 miljonus latu, kā arī vēl 37 miljonus latu Privatizācijas aģentūra izsniegusi kā subordinēto aizdevumu. Kopā tas veido 870 miljonus latu.

Pašreizējās "Parex bankas" 76,6% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB.