Pašreizējā "Parex bankā", kas pēc restrukturizācijas saglabās savu nosaukumu un darbosies kā risinājumu banka, strādās mazāk nekā 100 no pašreizējiem darbiniekiem jeb aptuveni 6%, bet pārējie tiks pārcelti uz jauno banku.
Biznesa portālu "Nozare.lv" "Parex bankas" korporatīvo komunikāciju vadītāja Inga Saleniece informēja, ka uz šā gada 31.maiju bankai Latvijā bija 1691 darbinieks.
Patlaban paredzēts, ka gan jaunās, gan risinājumu bankas centrālais birojs atradīsies Rīgā, Republikas laukumā 2a. "Parex banka" uz jauno biroju ēku pārcēlās 2009.gada rudenī. Saleniece apgalvoja, ka, pārceļoties uz jaunajām telpām un atbrīvojot nomātās 11 ēkas citviet Rīgā, "Parex" grupa ietaupa līdz 2,7 miljoniem latu gadā.
Par to, kurā daļā nonākušas viņu saistības, klienti informāciju saņems, pirms jaunā banka sāks darbu. Informācija tikšot nodota klientiem personīgi, izmantojot interneta banku, klientu kontaktu centru un citus komunikāciju kanālus, kurus klienti lieto saziņā ar banku.
Informācija darbiniekiem un klientiem par turpmākajām attiecībām tikšot sniegta uzreiz pēc jaunās bankas licences saņemšanas un reģistrēšanas Komercreģistrā.
"Nozare.lv" jau ziņoja, ka, gatavojoties "Parex bankas restrukturizācijas" plānā paredzētajai bankas sadalīšanai, 19.jūnijā testa vidē noslēdzās pirmais bankas operacionālās sadalīšanas mēģinājums, kura laikā ierobežotā apjomā tika pārbaudīta informācijas sistēmu sadalīšana, veidojot jauno banku un risinājuma banku.
Testa rezultāti liecina, ka, ja 19.jūnijā uzdevums būtu bijis bankas operacionālās sistēmas sadalīt, izveidojot divas atsevišķas sistēmas, tas būtu izdevies un abas bankas pirmdien, 21.jūnijā, varētu uzsākt darbu un apkalpot klientus, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Parex bankas" Operacionālās direkcijas vadītājs Kaspars Cikmačs.
"Sadalīšanas mēģinājums ir apstiprinājis, ka, tiklīdz ir pieņemti visi nepieciešamie lēmumi, esam gatavi praksē veiksmīgi īstenot bankas operacionālo sadalīšanu un nodrošināt, ka šī procesa laikā netiek traucēta klientu sadarbība ar banku," uzsvēra Cikmačs.
Jūlijā plānots veikt vēl vienu bankas sadalīšanas mēģinājumu, kas tiks realizēts jau plašākā apmērā, īstenojot vienas dienas laikā, līdzīgi kā reālajā sadalīšanas datumā.
Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) sākotnējās atbildēs Finanšu ministrijai (FM) par iesniegto "Parex bankas" restrukturizācijas plānu atbalstījusi Latvijas izvēlēto pieeju bankas restrukturizācijai, proti, jaunas bankas izveidi, neproblemātisko aktīvu pārnešanu uz šo banku un privātā investora piesaisti tajā.
"Patlaban esam ļoti tuvu, lai panāktu saskaņojumu tehniskā līmenī, bet formāls EK lēmums varētu būt tuvākajos mēnešos," biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Iepriekš gan tika pieļauts, ka EK savu atzinumu sniegs jau līdz šā gada 31.jūnijam. Taču Melnace norādīja, ka FM respektē EK lēmumu pieņemšanas procedūru, kas var beigties ar lēmumu gan jūlijā, gan arī vēl augustā.
Viņa arī uzsvēra, ka iepriekš ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) paustais 1.jūlijs ir termiņš jaunās bankas izveidei, nevis "Parex bankas" sadalīšanai.
Kā ziņots, 1.jūnijā valdība pieņēma lēmumu uzdot Privatizācijas aģentūrai nodibināt jaunu kredītiestādi, kurā 100% kapitāla piederētu valstij Privatizācijas aģentūras personā. Tomēr vakar, 21.jūnijā, valdība slēgtajā sēdes daļā lēmusi, ka 25% jaunās bankas akciju piederēs arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB).
Jau pagājušajā nedēļā Valsts kase izsniedza aizdevumu Privatizācijas aģentūrai, lai "Parex bankas" restrukturizācijas laikā nodibinātu jaunu banku, kuras pamatkapitāls veidotu četrus miljonus latu.
Sestdien, 19.jūnijā, Privatizācijas aģentūra iesniedza nepieciešamos dokumentus Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) jaunās bankas licences saņemšanai. FKTK jāizskata dokumenti par bankas akcionāru, kas šajā gadījumā ir valsts, par jaunās bankas amatpersonām - valdi, padomi un iekšējā audita vadītāju, kā arī jāvērtē bankas biznesa plāns. Lai jaunā banka varētu sākt strādāt ar 1.augustu, jau 1.jūlijā šai licencei ir jābūt. Taču licences iegūšana FKTK var aizņemt pat trīs mēnešus, lai gan ir zināmas arī dažas bankas, kam tas prasījis pusotru un divus gadus.
Daļa no valsts "Parex bankā" ieguldītajiem 692 miljoniem latu paliks vecajā jeb tā dēvētajā sliktajā bankā, bet 230 miljoni no šīs summas nonāks jaunajā jeb labajā bankā - 100 miljoni no valsts noguldītās naudas kļūs par akciju kapitālu, bet 130 miljoni tur paliks noguldījumu veidā. "Parex bankas" padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons uzsvēra, ka "pašreizējie plāni paredz, ka jaunu naudu valstij šajās bankās nevajadzēs ieguldīt".