AS "Latvenergo" iepirkumu konkursi ir neatņemams ikdienas darbs, tomēr tuvākajā laikā lielus iepirkumus izsludināt nav plānots, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Uldis Bariss.
Pēc Barisa teiktā, patlaban uzņēmums ir sācis veikt iekšēju auditu attiecībā uz visiem lielajiem investīciju projektiem, lai arī ir skaidrs, ka neviens lielais projekts netiks apturēts, jo to neesot iespējams izdarīt.
"Uzņēmumam par iepriekšējā "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona un viņa vietnieka Aigara Meļko aizturēšanu un apcietināšanu ir tik daudz informācijas, cik izskanējis medijos, tāpēc informācijas trūkuma dēļ nav iemesla apturēt uzsāktos projektus," teica Bariss.
Tajā pašā laikā "Latvenergo" vadītājs atklāja, ka šonedēļ Iepirkumu uzraudzības birojs paziņoja rezultātus par aizdevuma līguma slēgšanu 90 miljonu eiro (aptuveni 63,2 miljonu latu) apmērā "Latvenergo" attīstībai 2010.-2012.gadam.
"Tās būs investīcijas pārvades un sadales tīklos, jo šajos tīklos ir nepieciešams veikt būtiskas investīcijas. Esošā tīklu kvalitāte neatbilst tam līmenim, kādu vēlētos, tāpēc investīcijas šajos tīklos ir viena no uzņēmuma galvenajām prioritātēm," uzsver Bariss.
Kā ziņots, AS "Latvenergo" ārkārtas akcionāru sapulcē par jauno kompānijas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlēts līdzšinējais koncerna vadītāja vietnieks Uldis Bariss. To pēc akcionāru sapulces žurnālistiem apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce, kurš ir "Latvenergo" valsts kapitāldaļu turētājs, un ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
Akcionāru pilnsapulcē no amatiem valdē atsaukts koncerna vadītājs Kārlis Miķelsons un viņa vietnieks Aigars Meļko. Kā norādīja Kampars, Miķelsons un Meļko no amatiem atbrīvoti, balstoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ziņojumu par prettiesisku darbību uzņēmumā.
Kampars informēja, ka pagaidām "Latvenergo" valdē darbosies trīs locekļi - Bariss, Arnis Kurgs un Arnis Daugulis. "Uzņēmums var ļoti labi funkcionēt arī trīs cilvēku vadībā, tāpēc ar atlikušo divu valdes locekļu iecelšanu nesteigsimies, jo vēlamies atrast cilvēkus ar labu reputāciju un zināšanām nozarē," uzvēra Kampars. Ministrs apgalvoja, ka šo cilvēku meklēšana tiks sākta nekavējoties.
"Amatam piemērotāko kandidātu varētu meklēt nevis atklātā konkursā, bet, piesaistot personāla atlases kompānijas. Tā kā runa ir par lielu starptautiska līmeņa kompāniju, pieļauju, ka tās vadītājs varētu tikt meklēts arī ārpus Latvijas," uzskata Pūce.
Viņš intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" neizslēdza iespēju, ka Miķelsons un Meļko varētu atgriezties darbā "Latvenergo", ja neapstiprināsies aizdomas par viņu līdzdalību noziedzīgos nodarījumos. "Taču jāsaprot, ka tas nenotiks tuvāko mēnešu laikā. Turklāt, ja tiks atzīts, ka viņi ne pie kā nav vainīgi, brīdī, kad jau būs apstiprināta jaunā valde, tad darbu turpinās tieši jaunā vadība," skaidro EM valsts sekretārs.
Kā ziņots, KNAB ir aizdomas par 1,13 miljoni eiro (791 000 latu) atmazgāšanu un aizturēto vidū ir pieci uzņēmumu "Latvenergo" un AS "Sadales tīkls" darbinieki un trīs privātpersonas. Pēc KNAB domām, valsts uzņēmumu pārstāvji, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties pretēji dienesta interesēm, ar mērķi prettiesiski gūt sev materiālu labumu nodrošinājuši labvēlīgu lēmumu pieņemšanu dažādu privātu uzņēmumu interesēs saistībā ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem vairākos objektos.
Šajā lietā apcietināts "Latvenergo" prezidents Miķelsons, viceprezidents Meļko un SIA "Energy Consulting" īpašnieks Andrejs Livanovičs, kuram kopā ar abām "Latvenergo" amatpersonām bijis kopīgs uzņēmums "Innovia".
Aģentūras LETA izpētītais arī liecina, ka ar Livanoviču saistītas it kā igauņu izcelsmes kapitāla firmas no Meļko meitas un Miķelsona 2007.gadā iegādājās nekustamos īpašumus, kopumā samaksājot aptuveni 631 000 latu.
Tieši 2007.gadā Livanoviča konsultāciju kompānija "Energy Consulting" guva rekordpeļņu - 1,81 miljonu latu, kas esot bijusi iespējama, pateicoties vairākiem ar ārvalstu energokompānijām noslēgtiem līgumiem. Neoficiāli nozares pārzinātāji izsaka minējumus, ka šīs konsultācijas varētu būt saistītas ar ārvalstu kompāniju biznesa interesēm Latvijā, tostarp dalību konkursos.
Livanovičs iepriekš bijis arī koncerna "Alstom Power" pārstāvis Baltijā, bet "Alstom" ir ilggadējs "Latvenergo" partneris dažādos rekonstrukcijas projektos.
Īpašumus no "Latvenergo" amatpersonām un viņu radiniekiem pirka Igaunijas kompānija "Isengar OU" un tās meitasfirma, kuru vada Livanovičs.
Pēc Eiropas Biznesa reģistra datiem, "Isengar OU" formālie dibinātāji un vadītāji ir finanšu konsultāciju uzņēmums "Kermon" un tā amatpersonas.
Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi esot pietiekami, lai KNAB izmeklētājs atzītu divas "Latvenergo" amatpersonas par aizdomās turētajām ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā mantkārīgā nolūkā un naudas atmazgāšanā lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. Divas "Sadales tīkla" amatpersonas atzītas par aizdomās turētajām ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā mantkārīgā nolūkā. Savukārt trešais "Sadales tīkla" darbinieku un divas privāto uzņēmumu amatpersonas tur aizdomās par nozieguma atbalstīšanu, bet vienu no privātpersonām - arī naudas atmazgāšanā.
Pārējām aizdomās turētajām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties noteiktām personām, bet valsts uzņēmuma darbiniekam - arī aizliegums pildīt amata pienākumus.
Kā ziņots, aizturēto personu advokātu līdz šim teiktais liecina, ka iespējamie noziegumi varētu būt saistīti ar Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukciju.
Kriminālprocess sākts par "Latvenergo" amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam - dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa.