Vasara ierasti bijis atvaļinājumu laiks, kas varētu liecināt arī par mazāku aktivitāti uzņēmējdarbībā, taču šovasar komercdarbībā ir gaidāma aktīva rosība, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja aptaujātie banku ekonomisti.
"Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts gan norādīja, ka arī iepriekšējos gados ekonomiskā aktivitāte vasaras mēnešos nemazinājās, bet vasaras sezona ir vislabvēlīgākā tām nozarēm, kas ir tieši atkarīgas no gadalaikiem - lauksaimniecībai, ieguves rūpniecībai, būvniecībai, kā arī tūrisma nozarei.
Arī apstrādes rūpniecībai, īpaši pārtikas rūpniecībai, kas ir viena no Latvijas pamatnozarēm, siltais periods esot ļoti labvēlīgs svaigu vietējo izejvielu dēļ.
"Izteikti mazāk vasarā strādā tikai ar enerģētiku saistītie uzņēmumi (gāze, elektroenerģija, siltumapgāde), kam mazinās pieprasījums siltāku un gaišāku dienu dēļ. Tāpēc tie uzņēmumi, kam ir darbs, diez vai mazinās izlaidi un, plānojot savus atvaļinājumus, domā par procesu nepārtrauktību, jo pieprasījums vasaras mēnešos tieši pieaug," norādīja Stikuts.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka rosību komercdarbībā šovasar noteiks aktivitātes pieaugums ārējos tirgos, ko komersanti steidz izmantot un kāpina jaudas.
"Bizness nevar atļauties ņemt brīvlaiku un palaist garām šādu iespēju. Krīzes laiks ir bijis pietiekami ilgs un nogurdinošs, lai radītu nopietnu motivāciju darbībai. Arī darbaspēks ir optimizēts un noslodze esošajam darbaspēkam palielinās, tādēļ, visticamāk, kolēģu, kas spētu aizvietot, nemaz nav," pieļāva "SEB bankas" ekonomists.
Viņš prognozēja, ka šovakar lielākā aktivitāte gaidāma tūrismā un ar to saistītajās nozarēs, kā arī kokrūpniecībā un citās rūpniecības nozarēs. Tāpat ar pilnu sparu ritēšot lauksaimniecības darbi.
"Tajā pat laikā, protams, būs nozares, kas uz vasaru pieklusīs. To varētu izjust dažādi ar tirdzniecību saistīti komersanti, jo cilvēki vairāk laika pavadīs pie dabas un mazāk - iepērkoties," sacīja Gašpuitis.
Atslābuma laiks, ekonomista vērtējumā, drīzāk ir gaidām sabiedriskajā sektorā, kur esot relaksētāki apstākļi un augstāka pietāte pret likumdošanā noteiktajām normām, kas paredz ikgadējo atvaļinājumu. "Atslābums varētu būt arī atsevišķās privātā sektora komercsabiedrībās, kuras būs spiestas izmantot pārtraukumus, lai sakārtotu ražotnes, gan arī tāpēc, lai pielāgotos saviem partneriem rietumos, kur krīze ir kodusi mazāk, kā dēļ arī vājāki argumenti strādāšanai vasarā," sacīja ekonomists.