Tverijons: Valsts atbalsts kredītņēmējiem atvieglotu banku darbu

Valsts atbalsts grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem mīkstinātu gan pietiekami sarežģīto kredītņēmēju situāciju, gan atvieglotu banku darbu, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents (LKA) Teodors Tverijons.

Viņš uzsver - ja valsts neatradīs naudu atbalsta programmas realizācijai, bankas, tāpat kā līdz šim, būs spiestas tikai saviem spēkiem censties risināt šo kredītņēmēju problēmas.

LKA vienmēr ir vērtējusi pozitīvi Finanšu ministrijas (FM) un valdības vēlmi realizēt atbalsta programmu kredītņēmējiem. Tā būtu reāla sociālā palīdzība kredītņēmējiem, tostarp arī tiem cilvēkiem, kuri grūtībās nonākuši valsts politikas problēmu dēļ, jo zaudējuši darbu valsts sektorā vai viņiem samazināta alga, norāda LKA prezidents.

Tverijons arī piebilst, ka šādas programmas īstenošana atvieglotu arī banku darbu, kas "pašlaik vienas pašas cenšas nākt pretī kredītņēmējiem".

"SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzsver, ka patlaban maksātnespējas grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem galvenais atbalsts ir banka, ar kuru kopā jāmeklē izeja no situācijas.

Viņš arī skaidro, ka, lai programma sāktu darboties, valdībai kredītņēmēju atbalstam valsts budžetā jāatrod nepieciešamais finansējums. Tāpēc pašlaik maksātnespējas grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem galvenais atbalsts ir banka, ar kuru kopā jāmeklē izeja no situācijas.

Savukārt Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA) norāda uz šīs programmas trūkumiem, proti, pats cilvēks nevarēs vērsties pie valsts pēc palīdzības, bet gan banka izvērtēs, kurus kredītņēmējus atbalstīt un kurus nē.

LAKRA arī uzsver, ka šī garantiju programma nebūs glābšanas plāns grūtībās nonākušam kredītņēmējam, jo vēlāk tāpat būs jāatmaksā vēl viens kredīts - valstij.

Jau ziņots, ka uz atbalstu varēs pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei un remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5000 latu.

Valsts sniegs garantijas bankām. Gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šī kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju.

Valsts maksājumi šajā situācijā nebūs dāvinājums, bet gan aizdevums kredītņēmējam, kas vēlāk 10 gadu laikā būs jāatmaksā valstij.

Vienlaicīgi tiek noteikti vairāki nosacījumi, kas nosaka kredītu restrukturizācijas principus. Daļa kredīta - vismaz 20% - tiek iesaldēta līdz programmas beigām, un par šo iesaldēto daļu netiek prasīti ikmēneša maksājumi - gan pamatsumma, gan procenti. Pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt 40% no viņa mēneša ienākumiem.

Atsevišķos gadījumos uz atbalstu varēs pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu, ja, pēc bankas novērtējuma, šis kredītņēmējs varētu drīzumā atgūt maksātspēju. Šajā gadījumā uz bezdarba periodu banka iesaldēs 50% kredīta. Kad kredītņēmējs būs atguvis maksātspēju, banka restrukturizēs kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai.