"Parex bankas" restrukturizācijas rezultātā izveidotās jaunās bankas prezidents, visticamāk, būs bankas pašreizējais padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Jaundibināmās bankas valdē pagaidām būs tikai trīs cilvēki no pašreizējās "Parex bankas" vadības. Kā apstiprinājusi Privatizācijas aģentūras valdes locekle Iveta Zalpētere, bankas valdē būs divi pašreizējie "Parex bankas" valdes locekļi Valters Ābele un Guntis Beļavskis, un bankas padomes priekšsēdētājs Jākobsons.
Jākobsons nenoliedz, ka šādam piedāvājumam piekristu. Jākobsons vairāk nekā 15 gadus strādājis dažādās bankās, bijis viceprezidents Vācijas "Vereinsbank Rīga" un "SEB bankā", vadījis "UniCredit Bank".
Arī jaunās bankas padomē pagaidām būs tikai trīs cilvēki - Klāvs Vasks un Juris Vaskāns no pašreizējās "Parex bankas" padomes, un Andžs Ūbelis no Finanšu ministrijas, kurš tad arī vadīšot jaunās bankas padomi.
Jaunās bankas vadības atalgojums pirmajā brīdī būšot kā valsts pārvaldē. Kad pēc 1.augusta par jaundibinātās bankas akcionāru kļūs pašreizējais "Parex bankas" akcionārs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, tad algas, visticamāk, tikšot pārskatītas un paaugstinātas.
Sestdien Privatizācijas aģentūra iesniedza nepieciešamos dokumentus Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) jaunās bankas licences saņemšanai. FKTK ir jāizskata dokumenti par bankas akcionāru, kas šajā gadījumā ir valsts, par jaunās bankas amatpersonām - valdi, padomi un iekšējā audita vadītāju, kā arī jāvērtē bankas biznesa plāns. Lai jaunā banka varētu sākt strādāt ar 1.augustu, jau 1.jūlijā šai licencei ir jābūt. Taču licences iegūšana FKTK var aizņemt pat trīs mēnešus, lai gan ir zināmas arī dažas bankas, kam tas prasījis pusotru un divus gadus.
FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece atturējās prognozēt, vai izdosies visu izdarīt līdz 1.jūlijam, norādot, ka uz valsts jaundibināmo banku attiecas pilnīgi visas tās pašas prasības, kas uz jebkuri citu banku, kas vēlas saņemt licenci. Neoficiāli gan visas iesaistītās puses pauž piesardzīgu optimismu, ka banku tomēr izdosies laikā nodibināt.
Jauna vadība tiek meklēta arī "Parex bankas" otrai daļai - tā saucamajai sliktajai bankai. Nils Melngailis, kurš šobrīd vada nesadalīto "Parex banku", pēc restrukturizācijas bankā vairs nevēlas darboties. Šī vadītāja meklēšanā iesaistīta arī personāla atlases kompānija un kandidāti tiekot meklēti pat ārzemēs. Privatizācijas aģentūras valdes locekle Zalpētere stāstīja, ka kandidāti ir jau apzināti.
Daļa no valsts "Parex bankā" ieguldītajiem 692 miljoniem latu paliks vecajā jeb tā dēvētajā sliktajā bankā, bet 230 miljoni no šīs summas nonāks jaunajā jeb labajā bankā - 100 miljoni no valsts noguldītās naudas kļūs par akciju kapitālu, bet 130 miljoni tur paliks noguldījumu veidā. "Parex bankas" padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons uzsvēra, ka "pašreizējie plāni paredz, ka jaunu naudu valstij šajās bankās nevajadzēs ieguldīt".