Diskusijā secina, ka Latvijā pietrūkst audzināšnas biznesa garā

Lielais studentu skaits, kuri apgūst biznesa studijas, liecina par jauniešu interesi sākt uzņēmējdarbību un vēlmi labi pelnīt, taču studiju un prakses laikā iegūtā atziņa, ka līdztekus izglītībai jābūt idejai, riskam, atbildības sajūtai un citām personības kvalitātēm, par reāliem uzņēmējiem liek kļūt tikai nelielai daļai absolventu, atzinuši eksperti portāla "Nekrize.lv" rīkotajā diskusijā par biznesa izglītības problēmām Latvijā, aģentūru LETA informēja diskusijas organizatori.

Eksperti uzskata, ka par drosmes un uzņēmības trūkumu atbildīga gan ģimene, kur bērniem netiek ieaudzināts saimnieciskums, gan skola, kur pietrūkst mācību uzņēmējdarbības garā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošie dati rāda, ka 51% no studentu skaita izvēlas studēt tieši sociālās zinātnes, tiesības un komerczinības. Atbilstoši pieprasījumam arī piedāvājums ir plašs - no 57 Latvijas augstākās izglītības iestādēm studēt biznesu var 33.

"Miljonāru sarakstos gandrīz visi ir uzņēmēji, tāpēc kārdinājums studēt biznesu ir ļoti liels," saka IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis. Taču, kā atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš, lielākā daļa absolventu nekļūst par uzņēmējiem, jo ar izglītību vien ir par maz, - galvenais ir ideja, drosme riskēt un spēja pieņemt lēmumus.

"Uzņēmējdarbības attīstība Latvijā un līdz ar to prasības pret uzņēmēju laika gaitā ir mainījušās. Ja sociālisma un kooperatīvu laikā bija vajadzīgs vienkārši uzņēmēja ķēriens, tad pēc neatkarības atjaunošanas uzņēmēji sāka iet ārpus Latvijas, palielinājās nepieciešamība pēc praktiskām un akadēmiskām zināšanām, un cilvēki investēja izglītībā. Taču patlaban nepieciešams ir viss - gan akadēmiskās zināšanas, gan prasmes un talanti, jo uzņēmējam jāveicina sava konkurētspēja un iespējas izcelties uz citu konkurentu fona," saka "DnB NORD Bankas" Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais.

Lai pielāgotos laikam un tendencēm, sava artava jāiegulda arī ģimenei un skolai. Kā norāda Biznesa augstskolas "Turība" īsās profesionālās programmas "Biznesa vadība un attīstība" direktore un biedrības "Līdere" mentoringa programmas vadītāja Aiva Vīksna uzsver, ka ģimenes grēko, neaudzinot bērnus uzņēmējdarbības garā. "Visiem nav jākļūst par uzņēmējiem, taču saimnieciskums un ģimenes budžeta plānošana ir tās lietas, kas jāiemāca, iespējams, tad arī nebūtu tik daudz nepārdomātu kredītu, jo arī kredīta ņemšana ir mazs biznesa plāns," saka Vīksna.

Savu viedokli par izglītības sistēmu Latvijā izteica arī "Junior Achievement" pārstāve, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12.klases skolniece un divu skolēnu mācību uzņēmumu dibinātāja, atzīstot, ka skolās pietiekami liela uzmanība netiek veltīta ekonomikai, - patlaban to māca tas pats skolotājs, kas pasniedz veselības mācību, ētiku un civilzinības. Ekonomika vairs nav obligāts mācību priekšmets, un 2009./2010. mācību gadā ekonomiku mācījās vien 1,8% no visa skolēnu skaita.

Pēc skolas un studiju gadiem kūtrums saglabājas arī turpmākajās gaitās. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) programmā, kas veltīta bezdarba riskam pakļautajiem, no 3200 cilvēkiem 500 izvēlējās izglītoties tieši biznesā, kas liecina par bezdarbnieku interesi par uzņēmējdarbību. Taču, kā norāda NVA Pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Gundars Ignats, izstrādājot projektus, latviešiem pietrūkst pašapziņas un ticības saviem spēkiem.

Līdzīgās domās ir pilnsabiedrības "JIC biznesa inkubators" (JIC) projektu vadītājs Edgars Letinskis, kuram katru dienu nākas burtiski pierunāt cilvēkus startēt ar savu biznesa ideju inkubatorā. "Uzņēmējdarbība neslēpjas izglītībā, tas ir dzīvesveids. Cilvēki nekļūst par uzņēmējiem, jo, pirmkārt, nezina, ko grib, un, otrkārt, negrib piepūlēties, bet gan vēlas vieglu dzīvi bez lieka riska," saka Letinskis.

Savukārt reklāmas un pasākumu aģentūras "MagicFIB" radošais direktors un uzņēmējdarbības students Aivars Līpenītis uzsver atšķirību starp uzņēmēju un vadītāju, kas nebūt nav viens un tas pats. Ja vadītājam laba izglītība ir noteikti nepieciešama, tad uzņēmējam svarīgāks ir ķēriens, pašdisciplīna un uzdrīkstēšanās, bet tukšā galvā jau biznesa idejas arī nerodas, tāpēc jābūt arī intelektam.

Portāls "Nekrize.lv" tika atklāts pagājušā gada jūlijā ar mērķi sniegt praktiski noderīgu un pozitīvi rosinošu informāciju ikvienam, kuru skar pašreizējās ekonomiskās situācijas negatīvās sekas.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais