Eksporta bums turpinās, tomēr aiz iespaidīgā pieauguma slēpjas ilgtermiņa riski, kas pieprasa nopietnas strukturālas pārmaiņas, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja AS "SEB banka" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Aprīlī straujais lēciens eksportā turpinājās, pieaugot par 33,4% un sasniedzot 374,2 miljonus latu. Kāpums eksportā pavilka sev līdzi arī importa rādītājus, kas pieauga par 12,1%, sasniedzot 425,3 miljonus latu.
"Atzīmējams ir fakts, ka tirdzniecības bilances negatīvais saldo sasniedzis minimumu 51,1 miljonu latu. Novērojamais eksporta kāpums bija, galvenokārt pateicoties krasajam pieaugumam lielākajās eksportpreču grupās, tādās kā kokrūpniecība - pieaugums par 78,6%, metāls - pieaugums par 54,3% un minerālprodukti - pieaugums par 50,4%," sacīja Gašpuitis.
Tomēr lielais kāpums norāda arī uz iespējamiem riskiem, kas saistās ar pārlieku uzsvaru uz atsevišķām nozarēm, akcentē Gašpuitis. "Apstākļu maiņa pieprasījumā var ievērojami ietekmēt kopējos eksporta rādītājus, kas atsauksies arī uz ekonomiku kopumā. Tāpat tas norāda uz vājām vietām eksporta struktūrā, tas ir, daudz tiek eksportētas starppatēriņa preces. Tādēļ aiz iespaidīgā pieauguma slēpjas ilgtermiņa riski, kas pieprasa nopietnas strukturālas pārmaiņas".
Eksporta īpatsvarā ir jāpieaug gala patēriņa precēm ar augstu pievienotu vērtību, tādēļ, tikai kāpinot preču īpatsvaru ar augstu pievienoto vērtību, ir iespējams nodrošināt eksporta pieauguma ilgtspēju un attiecīgi - pozitīvo ietekmi uz ekonomiku, rezumē analītiķis.