8.jūnijā, Ministru kabineta sēdē tika izskatītas Ekonomikas ministrijas izstrādātās darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma atbilstības vidēja termiņa prognozes līdz 2015.gadam. Prognozes atspoguļo iespējamās darba tirgus attīstības tendences, saglabājoties līdzšinējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai.
Tādējādi tiek parādīti iespējamie riski darba tirgū vidējā termiņā, kuri, īstenojot atbilstošu politiku, var tikt minimizēti. Ziņojums ietver arī daudzpusīgu darba tirgus aktuālo tendenču analīzi.
Ekonomikas lejupslīdes ietekme uz darbaspēka pieprasījumu, lēnās izmaiņas pēckrīzes periodā, ierobežotas valsts budžeta iespējas, kā arī nelabvēlīgā demogrāfiskā attīstība būtiski ietekmēs darba tirgus attīstību vidēja termiņa periodā līdz 2015.gadam.
Ekonomikas ministrija norāda, ka, lai novērstu vai mazinātu iespējamās darba tirgus problēmas 2015.gadā, kvalitatīvi jāuzlabo darba tirgus piedāvājums. Turpinot reformas izglītības sistēmā kopumā, nepieciešams nodrošināt veicamo reformu saskaņotību tās dažādos līmeņos, īpašu uzmanību pievēršot vidējai profesionālajai izglītībai. Būtiska ir sagatavoto speciālistu kompetenču un prasmju kvalitāte, kas prasa nepārtrauktu apmācības procesa uzlabošanu, balstoties uz ciešu izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību. Ne mazāk svarīgs darba tirgus elements ir nodarbināto profesionālā elastība, kuru veicinātu mūžizglītības pilnveidošana un, it īpaši, tālākizglītības iespēju paplašināšana. Vienlaikus, svarīgi ir sniegt iespēju jauniešiem, kuri iepriekšējos gados bija pametuši izglītības iestādi, lai strādātu ienesīgu mazkvalificētu darbu, atgriezties skolā, lai to pabeigtu un iegūtu kvalifikāciju.
Ekonomikas ministrija uzsver, ka izglītības un nodarbinātības jomā nepieciešama cieša sadarbība starp atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām un sociālajiem partneriem.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka ekonomiskā izaugsme atsāksies 2010.gada otrajā pusē un no 2011. līdz 2015.gadam IKP straujākas izaugsmes scenārijā ik gadu pieaugs vidēji par 4,1% (lēnākas izaugsmes scenārijā – par 3,3%). Darba tirgū pozitīvas tendences gaidāmas nedaudz vēlāk nekā ekonomikas izaugsmē. Neliels darbaspēka pieprasījuma kritums saglabāsies vēl 2010.gadā, pēc tam situācija darba tirgū pakāpeniski stabilizēsies un kopumā būs vērojams darbaspēka pieprasījuma pieaugums. Izaugsme balstīsies ne tik daudz uz nodarbināto skaita palielinājumu, bet galvenokārt uz ražīguma kāpumu, tādēļ nodarbināto skaita palielinājums nebūs straujš.
2015.gadā darba tirgū saglabāsies piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu, tomēr, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, stāvoklis uzlabosies. Pieprasījums pēc darbaspēka 2015.gadā par gandrīz 4% pārsniegs 2009.gada līmeni, tomēr būs par aptuveni 9% zemāks nekā bija vidēji 2008.gadā. Kopējais bezdarba līmenis no gandrīz 17% 2009.gadā saruks līdz 8 – 9,5% 2015.gadā.
Salīdzinoši straujāk darbaspēka pieprasījums pieaugs uz eksportu orientētās nozarēs – galvenokārt, apstrādes rūpniecībā. Ierobežota valsts budžeta apstākļos pieprasījums sabiedrisko pakalpojumu nozarēs nepieaugs un var pat samazināties.
Lai gan kopumā darba tirgū būs darbaspēka pārpalikums, tomēr atsevišķās profesijās var veidoties prasmju iztrūkums, kas tiks kompensēts ar darbaspēka piesaisti ar citām prasmēm.
Darbaspēka piedāvājuma samazinājums gaidāms galvenokārt vidējas kvalifikācijas un mazkvalificētās profesijās, savukārt darbaspēka piedāvājums ar augstāko izglītību palielināsies. Tas jāvērtē pozitīvi, jo speciālisti ar iegūtu augstāko izglītību ir daudz elastīgāki darba tirgū un vieglāk piemērojas jaunajiem darba tirgus apstākļiem, pat, ja kādu laiku ir spiesti strādāt radniecīgā vai zemākas kvalifikācijas specialitātē.
Augstākās izglītības profesiju grupā nozīmīgākais darbaspēka pārpalikums būs vērojams humanitārās un sociālās zinātnēs. Darbaspēka piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu var veidoties arī pedagogu un medicīnas darbinieku profesiju grupās. Datorzinību, kā arī dabas zinību profesiju grupās prognozētais piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu galvenokārt skaidrojams ar ekonomiskās lejupslīdes sekām un tam ir pārejošs raksturs. Attīstoties inovatīvām tehnoloģijām, tautsaimniecībā ilgtermiņā pieaugs pieprasījums pēc šo profesiju speciālistiem. Straujākas ekonomikas izaugsmes gadījumā pieprasījums pēc inženieru profesiju grupas pārstāvjiem var netikt pilnībā apmierināts.
Starp izglītības līmeņiem relatīvi zemākā pieprasījuma apmierinātības pakāpe būs vidējās kvalifikācijas profesijās. Atsākoties ekonomiskajai izaugsmei, sagaidāms straujāks pieprasījuma pieaugums pēc kvalificētiem vidējās kvalifikācijas profesiju pārstāvjiem, īpaši, mašīnu un iekārtu operatoriem, mehāniķiem, kas būs pieprasīti apstrādes rūpniecībā u.c. jomās. Šai profesiju grupai jāpievērš īpaša uzmanība, jo to trūkums vai nepietiekama sagatavotība var kavēt nozaru attīstību. Pieprasīti būs arī transporta līdzekļu vadītāji. Savukārt ievērojams piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu tiek prognozēts būvniecības profesijās.