ES fondu projektu finansējumu 2010. gadā palielinās par 100 miljoniem latu

Otrdien, 8. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais MK protokollēmums par 100 miljoniem latu palielināt likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteikto finansējumu 2007.-2013. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) projektiem.

Papildu finansējums paredzēts tiem ES fondu projektiem, par kuru īstenošanu jau ir noslēgti līgumi, kuri jau ir izvērtēti un apstiprināti, kā arī projektiem, kas šobrīd atrodas vērtēšanā.

Vienlaikus protokollēmums paredz atļaut ministrijām esošā budžeta ietvaros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārdalīt līdzekļus starp tās pārziņā esošajām ES fondu aktivitātēm un projektiem bez atsevišķa MK lēmuma, nepieciešamības gadījumā iesniedzot līdzekļu pārdales pieprasījumus Finanšu ministrijā. Tādējādi tiks būtiski atvieglota līdzekļu piešķiršanas procedūra un līdz ar to nodrošināta ātrāka projektu īstenošanu, efektīvāka līdzekļu izlietošana un attiecīgi ātrāka līdzekļu aprite, tai skaitā atmaksu no Eiropas Komisijas saņemšana.

Protokollēmuma projekts sagatavots, pamatojoties uz FM sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem šā gada maijā. FM uzsvēra, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir maksimāli jākāpina ES fondu apguves temps, neskatoties uz to, ka tas varētu palielināt ikgadējo budžeta deficītu 2010. gadā, jo ES fondu projektos ieguldītais finansējums ar atdevi un salīdzinoši īsā laikā periodā tiks atgriezts valsts budžeta ieņēmumos (kā atmaksas no Eiropas Komisijas un kā nodokļu ieņēmumi).

FM jau iepriekš bija vairakkārt paudusi, ka valsts budžetā 2010. gadā ES fondu īstenošanai paredzēti 417 miljoni latu un ka šis finansējuma apjoms neaptver visu projektu īstenošanai nepieciešamo apjomu.

Pēc protokollēmuma atbalstīšanas MK Finanšu ministrijai jāsaņem saskaņojums no Saeimas par valsts budžeta palielināšanu ES fondu projektiem.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais