Darbaspēka pieprasījuma kritums būs vērojams vēl šī gada pirmajā pusē, tomēr pieprasījums atsāks pieaugt 2011.gadā, teikts šodien valdībā uzklausītajā Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā.
EM prognozē, ka šogad kopumā nodarbināto skaits joprojām samazināsies par 6,5% visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Izņēmums ir neliels nodarbināto skaita palielinājums atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kā arī transporta, sakaru un komercpakalpojumu nozarēs.
Tajā pašā laikā ministrija paredz, ka bezdarba rādītāji šogad būtiski nepasliktināsies, jo ekonomikas lejupslīdes laikā samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Tas pārsvarā attiecas uz pirmspensijas un gados vecākiem cilvēkiem, kuri, zaudējot darbu, zema darbaspēka pieprasījuma apstākļos darba tirgū vairs neatgriežas.
Tiek prognozēts, ka situācija darba tirgū varētu stabilizēties 2011.gadā un turpmākajos gados kopumā būs vērojams darbaspēka pieprasījuma pieaugums. 2015.gadā tas jau par gandrīz 4% pārsniegs 2009.gada līmeni, tomēr būs par gandrīz 9% zemāks nekā vidēji 2008.gadā.
Nodarbināto skaita pieaugums apstrādes rūpniecībā tiek prognozēts mērens - vidēji par 2,3% ik gadu. Tādējādi 2015.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, apstrādes rūpniecībā ir paredzams strādājošo pieaugums par 18 000 jeb par 13,2%.
Būvniecībā straujākais strādājošo skaita samazinājums tiek prognozēts šogad, kad strādājošo skaits varētu samazināsies vēl par 15 000 jeb par vairāk nekā 18%, salīdzinot ar 2009.gadu, bet, atsākoties nozares izaugsmei, sākot ar 2011.gadu, pakāpeniski pieaugs arī strādājošo skaits - caurmērā par 4% ik gadu. Rezultātā nodarbināto skaits 2015.gadā būvniecībā būs 2009.gada līmenī, kas ir par gandrīz 40% mazāk, nekā bija 2008.gadā.
Tāpat sagaidāms, ka tirdzniecības nozarē nodarbināto skaits 2015.gadā varētu būt par 2% mazāks nekā 2008.gadā.
Lauksaimniecībā, zvejniecībā un ieguves rūpniecībā no 2011.gada līdz 2015.gadam strādājošo skaits palielināsies mēreni - par 2% ik gadu. 2015.gadā tajās darbaspēka pieprasījums būs tikai par 6000 lielāks nekā 2009.gadā.
Elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes nozarē strādājošo skaita samazinājums 2010.gadā būs mērenāks nekā vidēji tautsaimniecībā. 2015.gadā darbaspēka pieprasījums būs gandrīz 2009.gada līmenī.
Pakalpojumu jomā līdz 2015.gadam ievērojami samazināsies nodarbināto skaits sabiedrisko pakalpojumu sektorā (valsts pārvalde, izglītības un veselības aizsardzība). Salīdzinot ar 2009.gadu, šajā sektorā strādājošo skaits saruks par 18,9%. Paredzams, ka valsts pārvaldē strādājošo skaits būs gandrīz par vienu piekto daļu mazāks nekā 2009.gadā, bet sabiedrisko pakalpojumu nozarē kopumā 2015.gadā strādājošo skaits būs par 42 000 mazāks nekā 2009.gadā.
Komercpakalpojumu nozarēs, tostarp finanšu starpniecībā, 2010.gadā nodarbināto skaits var sarukt vēl par 5000 līdz 6000. Sākot ar 2011.gadu, nodarbināto skaits nozarē var nedaudz palielināties. Izteiktāks pieaugums būs no 2012.gada līdz 2015.gadam, kad nodarbināto skaits nozarē ik gadu var palielināties par vairāk nekā 3%.
Transporta nozarē šogad darbaspēka pieprasījums, salīdzinot ar 2009.gadu, saglabāsies gandrīz nemainīgs. Savukārt, sākot ar 2011.gadu, tiek prognozēts pakāpenisks darbaspēka pieprasījuma pieaugums. 2015.gadā šajā sektorā strādājošo skaits par 18,5% pārsniegs 2009.gada līmeni.
Vislielākais darbaspēka pieprasījuma kritums šogad tiek prognozēts augstākās izglītības profesiju grupā - par 7,9%. Šajā profesiju grupā vismazākais pieprasījums būs pēc medicīnas darbiniekiem, ekonomistiem, finansistiem, analītiķiem u.c. speciālistiem, kā arī dabas zinātņu speciālistiem. Vislielākais nodarbināto skaita samazinājums sagaidāms ārstu profesijā - par 19,4%, kas saistīts ar plānotajām veselības aprūpes sistēmas reformām. Savukārt, salīdzinot ar 2009.gadu, 2015.gadā darbaspēka pieprasījums pēc pedagogiem samazināsies par 11,8%.
Darbaspēka pieprasījuma pieaugums 2015.gadā tiek prognozēts tādās augstākās izglītības profesiju grupās kā datorzinību speciālisti, kur strādājošo skaits varētu pieaugt par 8,4%, inženieri un arhitekti - par 7,9%, kā arī humanitāro un sociālo zinātņu profesijās, tostarp arī juristu profesijās, - par 6%.
Mazkvalificēto profesiju grupā darbaspēka pieprasījums 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, samazināsies par 4,9%. Turpmākajos gados pieprasījums pēc mazkvalificētām profesijām pakāpeniski palielināsies - no 2011.gada līdz 2015.gadam vidēji gadā par 2,5-3%. 2015.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, šo profesiju pieprasījums būs par gandrīz 8% lielāks, taču, salīdzinot ar 2008.gadu, pieprasījums būs par 6,4% jeb apmēram par 20 000 mazāks.
EM paredz, ka zemākais darbaspēka pieprasījums būs 2010.gadā, savukārt, uzlabojoties ekonomiskai situācijai valstī, nākamos gados tas pakāpeniski pieaugs. Turpretī darbaspēka piedāvājums varētu samazināties līdz pat 2011.gadam, savukārt nākamos gados darbaspēka piedāvājuma pieaugums būs mērens un lēnāks nekā pieprasījuma pieaugums.
"Nozare.lv" jau ziņoja, ka šā gada pirmajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu 15 līdz 74 gadu vecumā. Gandrīz divas trešdaļas jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,5%, bet sieviešu - 61%.
Kopumā valstī bija nodarbināti 916 700 cilvēku jeb 51,7% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 4,9% no tiem dažādu iemeslu dēļ, piemēram, atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības, nestrādāja.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 235 400 darba meklētāju jeb 20,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem).
91 100 jeb 38,7% no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies nedaudz vairāk nekā divas reizes - par 49 300.
Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. Šā gada pirmajos trīs mēnešos ekonomiski neaktīvi bija 620 800 cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 8,7%.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējušas cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 60 500 jeb 9,7% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2009.gada pirmo ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies divas reizes - par 31 400.
Centrālā statistikas pārvalde nejaušās izlases rezultātā atlasīja 6000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7600 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu.
Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits (15-74 gadu vecumā) 2010.gada sākumā.