Kampars sola, ka pieaugs Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju

Līdz ar Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību uzlabošanos augs Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju, pēc Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas ceturtās sēdes atzinis Ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Latvijas un Krievijas uzņēmumu lielā interese meklēt sadarbības iespējas liecina, ka Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības uzlabojas. Tas savukārt rada pārliecību par Latvijas eksporta rādītāju uzlabošanos Austrumu virzienā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Divu dienu laikā man ir bijušas sarunas un diskusijas gan ar augstām Krievijas un Pleskavas apgabala amatpersonām, gan arī ar Krievijas uzņēmējiem. Šo sarunu laikā esmu pārliecinājies, ka Krievijas puse patiesi ir ieinteresēta sadarboties un uzlabot ekonomiskās attiecības. Tas rada pārliecību, ka Latvijas ražotājiem būs jauni noieta tirgi un piedzīvosim Latvijas eksporta rādītāju uzlabošanos austrumu virzienā,'' sacīja Kampars.

Starpvaldību komisijas sēdē tika izskatīti jautājumi par sadarbību abu valstu starpā reģionālā un pierobežas līmenī, par sadarbības paplašināšanas iespējām transporta un tranzīta jomās, kā arī par līgumu parakstīšanas sekmēšanu, lai pēc iespējas ātrāk varētu tikt parakstīti līgumi, kas attiecas uz tādām jomām kā izvairīšanās no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas, par investīciju aizsardzību, par vīzu režīma atvieglošanu pierobežas iedzīvotājiem, par sadarbību tūrisma jomā un par sadarbību ārkārtas situāciju likvidēšanas un organizētās noziedzības apkarošanas jomās.

Krievija ir svarīgs Latvijas ekonomiskais partneris - Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju ar katru gadu pieaug. Arī 2010.gada sākumā vērojamas pozitīvas tendences - pakāpeniski pieaug tirdzniecības apjoms, bet preču eksports 2010.gada pirmajā ceturksnī ir pieaudzis pat par 40 %.

Tāpat Latvija ir ieinteresēta attīstīt padziļinātu ekonomisko sadarbību ar Krievijas Federācijas reģioniem, īpaši ar Pleskavas apgabalu, kas ģeogrāfiski ir kaimiņu reģions Latvijai. Jau patlaban Latvijas uzņēmējiem notiek aktīva sadarbība ar Pleskavas apgabalu, par ko liecina Latvijas uzņēmēju investīcijas - 2008.gadā Latvija bija lielākais investors Pleskavas apgabalā - 45,4% no kopējā investīciju apjoma.

Ar Pleskavu Latvija ir ieinteresēta sadarboties mašīnbūves jomā, piegādājot iekārtas mežizstrādei - tehniku, aprīkojumu, zāģus u.c., būvniecības un būvniecības materiālu tirdzniecības jomā, farmācijas jomā, lauksamniecības, tūrisma, kultūras, sporta un citās jomās.

Latvijas uzņēmēji izsaka interesi arī par Pleskavas apgabala ūdens un komunālās saimniecības programmām, inovāciju projektiem.

Šodien, 4.jūnijā, Pleskavā noslēdzās pasākumi, kas saistīti ar Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas ceturto sēdi. Šodien Kampars tikās ar Pleskavas apgabala gubernatoru Andreju Turčaku un Krievijas transporta ministru Igoru Ļevitinu, lai pārrunātu gan Latvijas-Krievijas, gan arī Latvijas-Pleskavas apgabala ekonomiskās sadarbības attīstības iespējas.

Jau rakstīts, ka 4.jūnijā Pleskavā notiks ceturtā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas (SVK) sēde, kuras laikā tiks pārrunāti vairāki aktuāli jautājumi - ekonomiskā sadarbība, tai skaitā vairāku līgumu parakstīšanas sekmēšana, sadarbības paplašināšanas iespējas transporta un tranzīta jomā, kā arī reģionālā un pierobežas sadarbība.

Svarīgākais