Latvijas ārējais parāds katru dienu samazinās par 4,1 miljonu latu

Latvijas ārējais parāds katru dienu samazinās par 4,1 miljonu latu, norāda "DnB NORD Banka" vecākais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot pirmā ceturkšņa maksājumu bilances datus.

Latvijas Bankas apkopotie šī gada 1.ceturkšņa maksājumu bilances dati sniedz interesantu ieskatu ekonomikas procesos, uzskata Strautiņš. "Interesanta ir Latvijas neto ārējā parāda dinamika. Šis rādītājs raksturo sabiedriskā sektora, uzņēmumu un privātpersonu kopējo jeb bruto ārēju parādu, no kura ir atskaitīti pārējās pasaules parādi pret Latvijas valsti, uzņēmumiem un privātpersonām. Sava nozīme ir kā bruto, tā neto parāda datiem, taču sagaidāmo parāda maksājumu slogu, kas gulsies uz valsts iedzīvotājiem, ļauj novērtēt tieši neto ārējais parāds."

Latvijas neto ārējais parāds augstāko punktu - 9,2 miljardus latu - sasniedza 2008.gada nogalē. Galvenais iemesls bija mājsaimniecību un uzņēmumu aizņemšanās bankās.

2009.gada 1.ceturksnī, kad sabiedrība sāka satraukties par it kā nesamaksājamu parādu uzņemšanos, Latvijas neto ārējais parāds sāka samazināties. Patlaban attiecībā pret augstāko punktu neto ārējais parāds ir samazinājies par diviem miljardiem un 69 miljoniem latu, tai skaitā 2010.gada 1 ceturksnī - par 364,8 miljoniem latu jeb par 4,1 miljonu latu dienā jeb 168 tūkstošiem latu stundā, 2,8 tūkstošiem latu minūtē. Sabiedriskā sektora parāds ir pieaudzis, taču privātā sektora ārējais parāds ir sarucis daudz straujāk. Šis apstāklis liek arī citādi paskatīties uz valsts parāda pieaugumu - tas lielā mērā ir privātā sektora finansiālā pārpalikuma spoguļattēls un nenozīmē, ka šobrīd Latvija tērētu vairāk, nekā nopelna.

Valsts budžeta deficīts tomēr jāsamazina, uzskata Strautiņš, jo valsts parāda pieaugums tiešā veidā rada slogu visiem nodokļu maksātājiem. Valsts budžeta deficīta samazināšanā neaizstājama loma būs izdevumu efektivitātes pieaugumam, taču valsts finansiālo situāciju var uzlabot arī privātais sektors, piebremzējot sava parāda samazināšanas centienus.

Daudzi uzņēmumi un ģimenes ir uzņēmušās pārāk lielas parādsaistības, kas ir jāsamazina. Taču vienlaikus citiem ir iespēja ņemt kredītus ar izdevīgām procentu likmēm un izdevīgi ieguldīt vai iztērēt, tādējādi palielinot valsts budžeta ieņēmumus.

Patlaban nav akūtas nepieciešamības samazināt Latvijas neto ārējo parādu, tas ir ievērojams - ap 56% no IKP, bet nav uzskatāms par bīstamu. Piemēram, Portugāles neto ārējais parāds ir tuvs 100% no IKP, norāda analītiķis.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.